bet  ja viņš pirž visu laiku ko tad viņa teiktu?

Tad nebūs dikti jau nu mīlējusi.Ja būtu,tad būtu arī palaidusi purkšķi,un pārvērtusi visu humorā.Man vīrs krāca.Citi nevarēja visu nakti gulēt,bet man nekas.Pat ieaijāja.

...un viss pagalam...   šampi nedzeru...

Atraudziņa...pirdiens ...kakliņā...

             Vācijā tiešām par šīm lietām nekautrējas, jo tas esot dabiski. Pat pie galda.........

No nejauša purkšķa traģēdiju nav vērts taisīt. Ja to dara regulāri, nēkautrējoties, ka tāds nāk, tad gan laikam laistos. Cik tautu, tik ētikas normu izpratnes standartu... Vācijā, esmu dzirdējusi, bez kautrēšanās visi perdeļo vienalga kur.

            Nemaz nav jādomā - zinu, ka smaržoju...... Ar ūdeni un ziepēm draudzējos ļoti stipri.....

varetu padomat ,ka pati tikai smaržo u.t.t.

         Tā jau saka, bet nevar tak visu dabisko kārtot  publiski.....

A nu ka Dārzniec -kāds bija teiciens.:"Kas ir dabīgs-tas nav riebīgs" !!!

         Tad jau pavisam čābiski var iziet....Kur teikts, ka tikai pukšķis izskries? Bet, ja vēl kas  nenoturās iekšās?.......Tad mežģīņstringi pagalam un kavalieris arī prom kā  lieldienu zaķis, DABISKĀ AROMĀTA  apreibināts......

nevajag jau Ievas stāstus... pietiek Šreku paskatīties, kur "neko nevajag turēt sevī..." Vispār laba doma...

            Vēl viens IEVAS STĀSTOS lasītais : jaunais pārītis iet pastaigāties pa ieliņu. Sieviņa saka : "Mīļais, man pukšķitis nāk"..... Vīriņš : "Pird, eņģelīt, nekautrējies"... EŅĢELĪTIS ka lika vaļā, tad kaimiņš no ceriņu krūma sāka brēkt savai sievai : " Taisi žalūzijas ciet, karš sācies! "

  ...mjā... man ar tā gadījies... neveikla, kaunpilna situācija... toties tagad šis skatās uz mani un savu... nu jau sieviņu...    ...redz tagad viņa izvēle būtu "kritusi" man par labu un varētu pukšķināties visu laiku...    ...bet tagad es ne viņu gribu, ne pukšķināties...

Tadel loti lipigai,un saldai...