Pussnaudā atkal tevi jūtu,
Tu maniem matiem pieskaries
Un viņu tumsā  šūpojies,
Nakts vējš.
     Es aizmigu ar sirdi grūtu -
     Bet mierīgi tu lidinies ,
     Uz manām krūtīm  atdusies,
     Nakts vējš.
Lai mana elpa klusa būtu,
Kad visas zvaigznes garām ies,
Kad pretim tālai ausmai skries
Nakts vējš,

/ Mirdza Ķempe /
1977