Es esmu ļoti nogurusi,
Tu saprati to, teici klusi,
Lai es no dzīves rūpēm pusi dodu tev.
Ja jaunības un laimes gana
Būtu tagad dzīvē manā,
Ar tevi dalītos.
Bet rūpes nesīšu es viena,
Es neuzkraušu tās nevienam,
Ar tam jau sarasts man diendienā,
Tās paliks man.
Bērzs uzkalnā ar vētru karo,
Un skaita pavasarus viens.
Tik tad ne vārda nesacīju.
Ka , dziļi mīlot , atraidīju
Tevi es.
/Cecīlija Dinere /
1959
Keywords: attiecības doma1
Vīrieši,neatklāj savas sāpes ciešanas, ( tuvākie pat nezin,domā ,viss ir labi )un pēkšni viņi vairs nav! Nu protams,ir čīkstētaji.Dzejolis patiesi labs!
Kaija , paldies,
Man ir ļoti laba humora izjūta.paldies par to , ka ir dažreiz iespēja pasmaidīt, jo tas ļoti laba atslodze ikdienā.
un humors ir humors.
...Gundar...spīdoši...labāk nevar pateikt
Gundar, ļoti pareizi pateici
Tavs laiks ir Tava dzīve, un kam Tu dāvā stundu sava laika, tam Tu atdodi daļu savas dzīves...
Patreiz es esmu laika trūkumā , jo daudz darba, bet tas viss ir pārejošs.
Nogurums nav no 1959/ gada , Tas ir gads kad dzeja tika publicēta žurnālā "Zvaigzne ", pārskatot var atrast daudz ko , kas arī mūsu gadsimtā ir arī aktuāls , jo dzeja vienmēr ir dzeja, ja tu to proti izprast.
vai no 1959. vēl nogurums nav pārgājis?
skumiigi..