Es tevi ieraudzīju, tas likās kā sapnis, brīnišķīgs, skaists, perfekts sapnis.
Mana sirds sāka sisties straujāk. Es divreiz sev iekniebu, lai pārliecinātos, ka
nesapņoju. Es nesapņoju. Tā biji tu, dzīva, reāla, taustāma. Tu biji kā satriecoši
skaists saullēkts manu acu priekšā, kas visu auksto nakti ar nepacietību gaidīts un
to ieraugot, tas sasilda un viss liekas tik ideāli. Tev pietrūka tikai spārnu tavam
perfektajam augumam, lai tevi nodēvētu par eņģeli.

„Afrodīte, mīlas un skaistuma dieviete, tādai viņai ir jāizskatās”, es
nodomāju. Es apstājos un skatījos uz tevi. Tu pasmaidīji, es iemīlējos. Tu tuvojies
man, es varēju dzirdēt savus sirdspukstus. Tu slīdēji man garām, tu biji kā melnā
orhideja rokas stiepiena attālumā, šis retākais, skaistākais zieds uz pasaules, ko ir
redzējuši un pieskārušies tam tik izredzētie. Un tava smarža bija vienkārši dievīga.
Vēlējos satvert tevi aiz rokas un nelaist nekad vairs vaļā, bet saminstinājos.

Tu pagāji man garām, es pagriezos un atskatījos. Šis īsais mirklis likās
kā viena satriecoši, ideāla pavadīta diena, kurā tagad es noskatos tev aizejam kā
brīnišķīgi krāšņā saulrietā, kur saule lēnām nozūd aiz apvāršņa.

„B**ģ”, es iesaucos un uzrausos gultā sēdus, tas tomēr bija tikai sasodīts
sapnis. Manu pieri klāja sviedru lāses, pārvilku ar plaukstu pāri pierei un
noslaucīju palagā. Aiz sienas skanēja rīta dabiskais modinātājs, kaimiņš ar savu
sievu elsa kā jenoti pārošanās laikā. Uzsitu trīs reizes stipri pa sienu, lai dzird,
ka esmu pamodies un visu dzirdu. Apgūlos un centos atkal iemigt, lai turpinātu
sapņot sapni un atkal redzētu šo daiļavu, bet galvā tik skanēja vecā Jāzepa un
Broņas elšana, kas vēl aiz sienas nebija mitējusies. Iedomājoties šo veco pāri to
darot man šermuļi pārskrēja pār visu ķermeni un miegs vairs nenāca. „Saki manu
vārdu Broņa, saki!!”, „Jāzeps, Jāzeps, Jā a a zeps!!” Es neizturēju un no visa spēka
situ pa sienu, elšana apstājās un iestājās klusums. Es apgūlos un raudzījos baltajos grieztos, sapratu, ka vairs viņu neredzēšu, lai gan tas tikai bija sapnis, tas viss bija tik reāli. Es sāku sajust dīvainu sajūtu, es pacēlu segu un lūkojoties zem tās noteicu: „Bļ*, atkal slapjais”!!