Skatoties TV vai palasot rakstus , atsauksmes un komentārus presē vai saitā " Apollo "par fotogrāfa Lavrenoviča pēdējiem dzīves mirkļiem , nezini , ko un kā domāt ....
Pareizi , vienā komentārā bija teikts , ka katram ir jābūt savā vietā ,un darbam ir jābūt tādam , lai varētu uz tevi paļauties un ticēt ......, bet diemžēl , saskaroties ar realitāti, tu pārstāj ticēt daudz kam.
Keywords: attiecības38711
Ko tur Ieviņ daudz domāt , tas jau bija tikai cilvēks . Bet ja būtu suns , tad gan redzētu brēku . Reizēm šķiet , kas vispār šodien motivē cilvēkus.
sauminamies tikai tad ja kas atgadas bet milie paskataties ko ar mums dara varnesi
Ja,pilnigi piekritu.Diemzel,cilveki ir palikusi,nezeligaki,un maz uztrauc kas notiek apkart.Mans kreklins tuvaks.
Situācija šausminoša, īpaši radiem... ļoti smagi
Paanalizēju, kā cilvēks var mēnesi nogulēt pie mājas sienas, ka neviens nepamana, sapratu, ka var gan... mēs darbā arī pa logiem uz leju neskatāmies, teritorija ir daļēji nožogota, līdz ar ko neviens pa to nestaigā...
Ja vien bija tā, kā raksta mēdijos, tad ir briesmīgi, bet ticēt vienalga vajag.
Fotogrāfs- mirkļu redzējuma iemūžinātājs...
Viņa Paša Pēdējā Bilde
Un vienalga vajag ticēt. Citi lai dara, kā viņi grib. Man ir sirds miers tad, ja uz mani cilvēki var paļauties.
Es sen neticu nekam,tikai tam ko redzu un daru.
Situācija- nejauka, taču- nedrīkst aizmirst to, ka mēdijos ne vienmēr raksta ( patiesību sakot- gandrīz nekad neraksta)- objektīvus faktus un to atspogulojumu.. Šamiem tak vajag sensāciju- lai cilveki šausminātos, lasitu , runātu, atkal- pārlasītu.. reitingi augtu.. Tā kā- kā tur īsti bija- ir vel liels jautājums.