test 93
Zīmiķis pa klades papīru slīd,
Kā triumfējošs daiļslidotājs.
Vārdi kā no paletes krīt,
Jā, es dzejas gleznotājs.
Vārdi sirdī veido gleznas,
Bez zelta rāmjiem greznas.
Mana klade ir kā muzejs,
Tās tur tiek pārnestas.
test 94
Citiem rozes, vizbulītes,
Tomer man vistuvākās
Puķes ir un paliks
Neaizmirstulītes.
Tās arī neaizmirst,
Kā sirds mana.
Kad atmiņu gana,
Tāpat kā es mirst.
Kad emocijas virst
No atmiņu svelmes,
Kad vasara galā
Tās mirst.
test 95
Sirds dziļa kā dabīga ala,
Tās tukšumam neredz gala.
Klusums biedējošs kā rēgs,
Jā, patiesi šeit ir drēgns.
Prieks kā akmens lido tajā,
Nedzirdam kā nokrīt tas.
Patiesi dziļš ir alā šajā,
Priekpilns tajā nobīstas.
test 96
Es rakstu cilvēcei.
Savus darbus veltu šai
Nabaga grēciniecei.
Man žēl tā pabērnus,
Kurus sabiedrībā redzam
Izstumtus kā ērmus.
Es naida pilns pret tiem,
Kuri tos izstumj
Zobgalīgiem skatieniem.
To uzskatu par kaitēkli,
Kas ļaunumu uztver
Kā sava laika kavēkli.
test 97
Jūsu uzskats ir maldīgs,
Ja domājat, ka es kautrīgs,
Kad vienkārši esmu
Kļuvis vienaldzīgs.
Es akls uz to,
Ko par krāšņu saucat,
Patiesi spilgto
Ar pelēko jaucat.
Es kurls uz to,
Kas skaļš jums liekas,
Bet ar sūtījumu nesto
Šīs skaņas neaiztiekas-
Kad runājat, manas ausis,
Ka dzird tik izliekas.
test 98
Es zinu, ka skola
Ir karjeras sākums
Un nauda, ko sola
Tās grēcīgais nākums.
Skolas pamati
Būvēti uz elles,
Un klases ir
Dēmonu celles.
test 99
Ja pēc naudas mūždien tu skrej,
Tad tēvu un māti pardot ar spēj,
Svētus darbus peļot tu smej,
Naudas banknoti kā karogu slej.
Par svētnīcu tu izvēlies banku,
Kā mūžīgo dzīvību tur noglabā mantu,
Krusta vietā ap kaklu tev valgs-
Tas mantkārības ciešais žņaugs,
Ne Jēzus asinis pie lūpām tu cel,
Bet naudas gabalu skūpsti,
Ne svēto ūdeni plaukstām tu smel,
Bet naudu, kas vienmēr tev trūkst.
Kad pienāks tavs laiks, kad bedri raks,
Savā pēdējā gribā tu liksi,
Lai negulda zārkā, kas bezgaumīs, smags
Un banknotēs ievīstīts tiksi.
Test 100
Nemaz nemanto, gadi nāk un iet,
Un līdzi tiem mans raksturs mainās,
Kā gribētos man atkal bērnu gaistās skriet
Un nevadīt vairs dienas raitās.
Šķiet kādreiz saule spīdēja daudz spožāk,
Un lietus bij tik patīkami silts,
Pat varavīksni redzēju daudz košāku,
Cik žēl, ka uz pagātni nav uzcelts tilts.
.....Viss.....
Tātad arī pēdējos esmu ierakstījis. Nav vairs jābaidās, ka kladīte pazudīs un visas domas vējā. pēdējais dzejoils(test 100) - to man negribētos nosaukt par dzejoli, bet ieliku to šeit tāvaitā, jo tas ir viens no maniem pirmajiem, somboliski.Ja kaut vienam cilvēkam patīk kaut dzejolis no visiem maniem ierakstiem, tad tas tomēr nav bijis velti.Miers. Līdz rudenim.
Keywords: dzeja18356
Man patika tavi "Test",jo sajutu kà autentiskus.
liidz rudenim,baudi vasaru:)
shame
Atskaņa paliek pie patskaņa,
Robert brīnās acis bola!
Vai tiešām atskaņa ir ciemos aizgājusi?
A kur atskaņas ?
Nenovērtētā mīlestība!
Viss karstākā un kvēlākā.
Ko mana sirds spēja dot!
Tā gaisā apmet virpuli.
Un neatgriežas, jo
Nebija novērtēta samīļota!
Vien paliek vienas atmiņas
Viss kas pāri palicis,
Ko virpulis bija atnesis.
Bērni!
Tā ir dieva dāvana, viss dārgākā un jaukākā.
Tā nes sāpes, prieku, asaras.
Izjūtas ir burvīgas!
Mazi mīļi pirkstiņi, saldi, pats kā eņģelītis!
Prieku sirdī atnes viņš!
Maziņš ir un mazas bēdas,
Liels izaug, lielas bēdas.
Vienmēr sirdī mīlēts tiek!
Izlec tie no ligzdiņas,
Saka mammu, esmu liels!
I@e.
Šķiet, ka Tu šeit izlej savu žulti .
Liekas būsi izlējis visu savu žulti