"...ka katra personīgais viedoklis liecina par tā autora personību"
Personīgais viedoklis un tā izpausmes veids- gribas piebilst.

Cilvēks pats par sevi ir unikāli radīts pēc savas būtības, bet katrs var justies, kā nu viņš pats vēlas. Tikai nevajaga aizmirst,  katram pašam, ar kādu atbildības atieksmi ienāk sabiedrībā. Un atgādināšu, ka katra personīgais viedoklis liecina par tā autora personību un mazākā mērā, ko tu domā par citiem, jo tā ir un paliek tava personīgā pieredze un pārdzīvojums ...

Tas nevar būt , ka katrs cilvēks sevī jūtas, kā unikāls, labs un vēlas lai viņu ciena - tad jau mēs visi būtu vienādi ...

Ja ir vēlme un prasme - izprast, kādēļ tad  otrs lieto tās aizskarošās frāzes un diskutē ne tā, kā būtu īsti pieņemami, tad - jā, laipnība būs viens no variantiem, ko var likt pretī. Nostrādās vai nē- kā nu kuro reizi. Citreiz krietni efektīvāk būs  nostāties tam rupeklim blakus- uz viena pakāpiena un - atbildēt viņa valodā.
Labas manieres, prasme diskutēt, uzvesties  sabiedrībā un arī tet -a tet- nenoliedzami ir apsveicamas štelles, taču- par patieso cilvēku pasaka tikai to, ka viņš ir spējīgs apgūt šīs prasmes... Vai šīs prasmes paceļ viņu kā cilvēku klasi augstāk par kādu citu- nē, viņš ir tāds pat cilvēks kā visi pārējie. Tāda - izteikta velme būt labajam - arī šādi, stāsta par cilvēka problēmām ar sevis pieņemšanu un pašvērtējumu.

Tur jau tas knifs - kas grib runāties un ir gatavs pieņemt vai vismaz izskatīt citu viedokļus, blogo un iesaistās diskusijās, bet tīri privāti sarunājoties - var sanākt ka nostrādā"pravu" likums.

Artūr, un ka tad ir ar blogošanu? Ja jau blogo, tad grib parunāties, bet, sūtot, jeb kā biešāk sanāk runājot citu blogos savas "izmekletas" runas, vai arī otram jāpaliek par rupekli? Nē taču. Un ir cilvēki, kuri nelamājas, tas nav viņu leksikā, nav un viss.

Ineta, tieši tāpēc katram cilvēkam ir prava na nah.. :D Tas pilnīgi viennozīmīgi izslēdz iespēju turpmākai sarunai. Tas ir kā ar cirvi kad nocērt galvu - nāve. Tieši tāpat ar sarunu, kontaktu, jebkādu komunikāciju - ir jābūt paņēmienam, ko saprot pat vistupākais cilvēks, jo visi nav vienādi gudri un nesaprot smaidīgu pasūtīšanu dirst caur ziediņiem, vēl ar neiespējamo nākotnes piedāvājumu iedzert kādreiz kopā tēju. :)

Artūr, pelnījis otrs rupju attieksmi vai nē? No malas skatoties, viens otrs tik to rupjo piekopj pret visiem, tādēļ nevar teikt, ka otrs būtu pelnījis. Un agresija izraisa pretagresiju..tas ir pirmais impulss, bet nav konflikta risinājums, un diskutēt ar rupekli, velti tērēt laiku.

Hā, te jau varētu savākties pie viena apaļa galda un padiskutēt. Jo tu esi laipnāks, jo tev apkārt laipnāki cilvēki un uz katru rupjību atbildēsi ar laipnību - vai aiziet tādās galējībās, kad tev iesit pa vienu vaigu, pagriez otru vaigu un kad dabū arī pa to, pagriez vēl pakaļu! :D Šai medaļai, kā visām, ir 2 puses, otra ir tāda: Katra cilvēka likumīgas tiesības ir pasūtīt dirst to, kurš bez atļaujas ir mēģinājis kko suģestēt vai iejaukties tavā mikropasaulē (skatīt youtube http://www.youtube.com/watch?v=dTESPsinCsU )

Česterfilds arī nesēdēja uz vietas un kā arī daudzi, kuri tika atzīti par labiem garatēviem -sevi paši izskoloja. Un tavs izvēlētais citāts ir laba stunda daudziem.    

Česterfīlds esot teicis"Labas manieres - labākā aizsardzība pret kāda sliktām manierēm."
Vai tas, kam ir sliktas manieres vai ikdienas lietošanā vārdu krājums, ko nevar nosaukt par literāru, būtu mežonis un slikts,?
Katrs uzvedās tā, kā mācīts, audzināts, kādā sabiedrībā apgrozās, un , cik adekvāts sarunas brīdī ir.