es neraudāšu...bet pasmiešos liktenim sejā...

September 15 2012 16:46

es neraudāšu
bet pasmiešos liktenim sejā
par lēmumu tādu
viņa prāt bargo
jo nezina tas
kas darās sirdī manā
un reizēm sods
var izrādīties dāvana sengaidīta
ar brīvības garšu
un dzīvi jaunu
ar iespējām
ko mēdzu sev liegt
es beidzot mīlu
SEVI
un satriektais gars
miesa iznīcinātā
dvēseli nespēj nogalināt... (Sandija...)

Keywords: doma23287, dzeja18356, dzīve38617

Only authorized users can comment

Comments (8)

Acīgā j. September 18 2012 21:32

Asaras pazūdiet, jo savādāk nevar,
Pasmaidi ,meitenīt- lepnie neraud.
Par spīti sāpēm - smaidi.
Kaut sirds no sāpēm plīst!
Smaidi!
Slēp savas asaras rūgtās...
Smaidi.....:D

Blocked profile September 16 2012 14:19

Tās ir tādas kā eiforijas sajūtas, nu teiksim - tūlīt pēc šķiršanās.It sevišķi, ja attiecības ir bijušas diskomforta un aizvainojuma  pilnas.  Viss ir kārtībā- ir laiks šim priekam , pēc tam nāks mierīgākas izjūtas...Starp citu- ne gars ir satriekts , ne miesa- iznīcināta, savādak jau netaptu ne dzejolis, ne būtu tā  publikācija.  

Vineta K. September 15 2012 22:20

Loti labi teikts.   

Blocked profile September 15 2012 17:57

pasaules Dvēsele ---dzīvības alkas Mūžīgās....

Kurzemniece E. September 15 2012 17:56

Lielībanaudu nemaksājot.

Gunars s. September 15 2012 17:22

      Labāk nesmejies,neraudi šīs ir barjeras kuras tu pārvarēsi!  

Frēzija v. September 15 2012 17:19

Liktenis nav ne uz ko spējīgs bez mūsu pašu līdzdalības ......

Alise .. September 15 2012 16:48

..vari neraudāt, bet smiet sejā ...arī nevajag!!!!!!

Sign In

Login