Šeit piedāvāju Kaspara Dimitera rakstu Draugi.lv, ar kuru esmu 100% vienisprātis!

Padomju laiki nespēja pilnībā nopostīt tautas tradicionālos morālos pamatus, draudzību, saticību, mīlestību. Tas visus mūs vēl vienoja Atmodas laikā. Bet Atmoda, kā piedzīvojām, bija tikai emocionāla izkārtne tautas morālo un saimniecisko pamatu ievērojami agresīvākai postīšanai. Masām izbarotā un aizgūtnēm rītā lētā rietumu brīvība iedarbojās par komunistu centieniem nežēlīgāk un nekavējoties. Tik sekmīgu valsts un tautas iznīcināšanas projektu iespējams īstenot vien tad, ja tas jau iepriekš rūpīgi gatavots. Šodien informācijas ir pietiekami un nu zinām, ka Austrumeiropas izlaupīšanas plāns tika gatavots vēl dziļi padomju laikos. Šī barbariskā operācija nu iegājusis savā noslēdzošajā fāzē. Veicot atkārtotas masu stulbināšanas un muļķošanas kampaņas, sabiedrības pretošanās un pašsaglabāšanās spēja ir neitralizēta pilnīgi. Vismaz Latvijā tautas protesti vairs nav iespējami. Tautas atliekas piespiestas, iedresētas samierināties, ka Satversmē tautai paredzētā suverēnā vara ar ļaunu varu un viltu ir neatgriezeniski atņemta.

Jau no pirmās Atmodas dienas tika sākts tradicionālās morāles, klasiskās labā un ļaunā atskaites sistēmas degradēšanas karš. Izvirtības, varmācības, narkotiku, pērkamības "ideāli" sabiedrībai tika uzmākti no visu mediju zonām. Apzināti tika apņirgta ticība, tikumība, pašsaprotama šika līmenī pacelta maucība, perversitāte, bezkaunība, neuzticība ģimenēs, otrās, trešās, laulības, partneru maiņas. Šim procesam kā graujoši talcinieki sabiedrības viedokļu telpā piebiedrojās varmācīgas homoseksualizācijas īstenotāji, kas šodien jau ar Tiesībsarga muti iespļauj pēdējā naivu cerību saglabājušā latvieša dvēselē, aicinot akceptēt pretdabisko viendzimuma "laulību".

No pirmās Atmodas dienas varu ar viltu sagrābušie ir vienīgi melojuši sabiedrībai, turklāt pilnīgi par visu. Gan lielo uzņēmumu privatizācija, gan ievilšana Eiropas savienībā, gan pilsoņu kārdināšana un gūstīšana neatmaksājamu kredītu jūgā, gan iesaistīšanās ASV okupācijas armijas ierindā - viss viss nejaukais, tautu un valsti aizvien dziļāk postošais vienmēr tika panākts ar intensīvu melu kampaņu palīdzību.

Šajos 22 gados manipulācijas, savtīguma, pērkamības, nodevības ideoloģiskajā telpā ir izaugusi jauna politisko manipulantu paaudze, kas šobrīd pārņem veco oligarhu pozīcijas ne tikai Latvijā, bet visā Austrumeiropā (arī globālā elite piedzīvo paaudžu maiņu un manipulācijā ar masām iesaistās savā blēdīgajā izdomā aizvien atraktīvāki speciālisti - skat. Occupy Wallstreet, Anonymous, Zeitgeist, Thrieve u.tml. "patiesības" ). Visas jomas ir tradicionālo valstu klasisko morāli iznīcinājušo varmāku pārņemtas. Visas jomas ir tradicionālo valstu klasisko morāli iznīcinājušo varmāku pārņemtas. Latvijā nav neviena patstāvīgi domājoša režīma politiķa, varai pietuvināta politologa vai vienkārši drosmīga cilvēka, kas pamatoti, precīzi un autoritatīvi uzdrošinātos informēt sabiedrību, kas ar to tika, tiek un tiks darīts, lai debilizētu tās pēdējo jēgu, morāli un neitralizētu pēdējās pretošanās potences.

Infantili lasīt tēmas par varmācību pret bērniem ģimenēs, zinot, kādi resursi un cik nežēlīgs darbs mediju un interneta telpā ieguldīts, lai varmācības atkarīgus padarītu visus - gan vecākus, gan bērnus. Visiem par normu kļuvusi nemitīga nogalināšana gan datoru, gan TV, gan kino ekrānos. Varmācība sabiedrībā kultivēta apzināti un ir viens no masu degradēšanas projekta posmiem. Arī Nacionālās attīstības plāns, kas paredz ik gadu varmācības dēļ no ģimenēm izņemt aizvien vairāk bērnus, radīts tradicionālo ģimeņu iznīcināšanas projekta ietvaros. Bāriņtiesām dotā vara droši pielīdzināma "maigajam" fašismam. Tikpat "maigam", kā bērnu homoskesuālizācija jau no vismazāko bērnu izglītošanas programmām. Tas pats sakāms par bērnu un jauniešu intriģēšanu ar ne mazāk "maigu" sātanismu - monstru bedrēm, Gagām, Pussy riot amorālo patoloģiju. Pēc gadiem 50, 70 šādas morāles vide spēs radīt vien dzīvniekiem un dēmoniem līdzīgas būtnes.

Ne tikai mūsu valsts, mūsu Tēvzemes privātie gabaliņi, saimniekošanas darbaprieks, dzīvotgriba, Latvijas mīlestība ir varu uzurpējušu noziedznieku mums nolaupīta. Šie paši laupītāji šo teritoriju joprojām aktīvi izmanto, lai mūs, tajā vēl pacietīgi atlikušos, turpinātu piesmiet, pazemot, degradēt aizvien brutālāk un policejiskāk. Latviju piebeidz mūsu acu priekšā. Un tik daudzas no šīm acīm sen vairs neasaro - tās ir izžuvušas, līdz sirds kaulam izkaltušas bezcerīgajās sāpēs, ilgās un atmiņās.

Tūlīt pēc Atmodas tika sagrauta visa Latvijas rūpniecība un lauksaimniecība. Tika grauts viss, ko bija iespējams izdevīgi attīstīt, turpinot gudru saimniecisku sadarbību ar Krieviju un visām bijušajām padomju republikām. Lai no iznīcināto uzņēmumu izsaimniekošanas ar valsts varu saistītie grupējumi iegūtu ātru un lielu peļņu, dūmu aizsegu šīm izzagšanas operācijām veidoja sevi par LV patriotiem uzdodošie TB/LNNK nacionālā naida kurinātāju. Šajā frekvencē sabiedrība tika noskaņota tik perfekti, ka bija gatava labāk izmirt jaunās trimdas labklājībā vai no bada un izmisuma tepat, lai tik neatzītu sadarbošanās iespējas ar Krieviju, lai tikai nebūtu jāatbalsta ekonomiski izdevīgas saprašanās veidošana ar vietējiem nelatviešiem. Šie "nacionālpolitiķi" ir vainīgi, ka Latvijā zuduši 500 miesti un valsti pametuši 500 000 iedzīvotāji. Tie vainīgi arī pie "sasniegumiem", kas liecina, ka dzīves kvalitātes, infrastruktūras, izglītības, kultūras, sociālās nodrošinātības un daudzās citās jomās cipari liecina, ka LPSR ar visu partejisko diktātu un piesaukto pelēcību bija nesalīdzināmi attīstītāka valsts par fake state Latvia.

Tēvzemiešu manipulācijas stafeti ar tautai nozīmīgiem metaforiskiem apgalvojumiem pārņēma ar kristīgajām vērtībām manipulējošie uzņēmēji. Pseidopatriotu uzdevums bija degradēt patriotismu, pseidokristiešu uzdevums - degradēt kristietību, baznīcas nozīmi tradīciju sargāšanā. Kā vieni, tā otru savu funkciju veica, patriotismu un kristietību izmantojot savam saimnieciskajam aprēķinam.

Pēdējās patriotisma atliekas solidarizēja šķietamie nacionālradikāļi no Visu Latvijai. To, kā jaunizcepto deputātu statuss īsā laikā šos "radikāļus" pārvērta tukšus varas salmus kulstošos standarta "kāļos", lasām no viņu pozējošajiem un neko būtisku nepasakošajiem tēliem. Neviena iebilduma pret 2015. Eiropraidu, komercbanku veikto LV okupāciju, nekādu protestu pret pēdējā taustāmā latviešu pašapziņas simbola lata degradēšanu par jaunās Eiropas sodomītu savienības apšaubāmo bezseguma eiro. Šodienas varas nacionālistu uzdevums bija devalvēt nacionālisma vērtību vēl galīgi nenojukušo patriotu acīs. Žēl vien, ka automātiski līdzi tika devalvēta arī to nacionālpatriotisko grupu vērtība, kas joprojām pastāv kā opozīcija Latviju postošajam latviešu režīmam.

Krievijas tiesa divkārt parādīja savu morālo stāju, uz 100 gadiem aizliedzot homoskeksuālistu lepošanās parādes un uz diviem gadiem ietupinot līdz pataloģiskam ekshibicionismam slimās sātanistes no Pussy riot, kas ar bezdievīgi liberālo pasaules postītāju atbalstu atļāvās ielauzties Krievijas morālo pamatu sakrālajā zonā, lai to piegānītu. Krievijas patriotiskie spēki piespieda Putinu nepiekāpties. Šie spēki ir reāli, klausāmi, lasāmi, vērojami akcijās, kongresos, semināros. Latvijā tāda līmeņa procesu nav. Ir tikai patriotisma vai tradicionālisma imitācija.

No varas nacionālistu puses nenotiek nekāds informatīvais darbs, lai sabiedrībai izskaidrotu, kādu ļaunumu nodarījis nu jau nesavaldāmais haoss morāles telpā, izglītībā, bāriņtiesu fašisma sfērā, popkultūrā, ekonomikā utt. Krievijā šāds darbs tiek veikts. Tiek organizēti blogeru saieti, plānota kontrstratēģija liberālajai agresijai, par juvenālās justīcijas ģimeņu iznīcināšanas plāniem tiek informēti vecāki gan no speciālu mediju, gan speciālu raidstaciju puses.

Latvieši, mēs vis kopā esam sasmērējušies un vienādi līdzvainīgi visā, kas ar mums noticis. Mēs funkcionējam jeb eksistējam jau neapturamas pašiznīcināšanās inerces dzīti. Esam pierādījuši, ka lielā barā mūs spēj pulcēti tikai režīma manipulanti ar saviem finansu un mediju resursiem. Paši un visi apvienoties mēs vairs neesam spējīgi. Pat visas vislabākās iniciatīvas paliek kā savrupas sektas, jo stūrgalvīgi turas pie atsevišķiem ideoloģiski vīzdegunīgiem, sektantiskiem postulātiem, un nav jaudīgas mūs visus nedz vienot, nedz paglābt.

Mana pārliecība ir šāda: kritiskais brīdis ir nokavēts, visu esam atdevuši mūsu ienaidniekiem, kas joprojām turpina runāt latviešu valodā. Mūsu ienaidnieki nav krievi, bet mūsu pašu latvieši - tie, kas pie varas, tie, kas šīs varas pārraudzīto zonu ierēdņi un šo ierēdņu labvēlībā parazitējoši sava labuma kampēji.

Esam bijis gļēvs, viegli krāpjams, primitīvi manipulējams bars, kas joprojām spēj mierīgi pulcēties režīma gozēšanās svētkos pie Brīvības pieminekļa 18.novembrī vai visos citos svētkos, kuru nozīme ir tikai viena - ar neauglīgu sentimentu neitralizēt atlikušās dusmu un neapmierinātības oglītes, kas, iespējams, kādu letiņu sirdsapziņā vēl plēnē.

Mēs visi esam savas tautas, savas valsts, savas Tēvzemes, savu senču, savu varoņu, savu ideālu, savu ģimeņu, savu bērnu, savu mazbērnu, savas pagātnes un savas nākotnes nodevēji.

Dziesminieks Kaspars Dimiters

8.septembrī, 2012. gadā