Tāds jautājums man uzglūnēja pēkšņi,mežā,kad apkārt klusums un atrodies tikai savu visdīvaināko domu varā...Tad nu pajokojusi par klejojošā Fluko ielikto jautājumu,nolēmu nedaudz izskrieties ,uzvilkusi krosenes un vējjaku devos meža virzienā...Mežs vienmēr ir bijis daļa no manis,tā labākā no daļām,kad sāc klausīties un sadzirdēt arī sevi..Tad nu vienā mirklī šis jautājums{uzdots jokojot,vai nopietni,provokācijai,vai vēl kaut kam citam..da vienalga} un tas,ko tas nes sev līdzi ,izskrēja cauri manām domām..un ja nu,ja nu tas pēkšņi skar arī tevi,kā sievieti,ko darītu tu ,Maija?Kā rīkotos tu tās sievietes vietā,jo līdzko tas skar divus,kas viens otram nav vienaldzīgi,tā vairs nav tikai vīrieša problēma...un tā kļūst tāda, kad iemīlies...iemīlies tajā vīrietī un ne citā....
.
Keywords: dzīve38617, attiecības38711, mīlestība...5
Anda,nav runa tieši par to krāniņu,bet gan dzīves prioritātēm,ja vīrietis sievietes dzīvē ir tikai ,kā krāniņš un banka,tad protams-nekas nesanāks.
Vai tas loceklis lokās ?
Anda,tas ir atkarīgs no tā,kas tieši Tevi tais vīrietī piesaista...un tas,ka tik labs cilvēks nestrādā,ir svarīgs tieši dvēseliskais...
paskat---cik mazajam krāniņam daudz pielūdzēju saradās--- 1001 nakts pasaka.
Zini, Anda, ar tām "lielajām dāvanām" apveltītie neko daudz laimīgāki nav! (Ir reāla informācija. ) Ne jau ģenetāliju izmērs nosaka dzīves kvalitāti. Un ģenētiski pret mutantu piedzimšanu šajos laikos vispār neviens nav pasargāts. Kā Maija saka - reizēm ar tām lietām tiek smagi pajokots...
Patiesībā ,jā,tā un citādas nebūšanas ir būtiskas ,un jābūt tiešām bezgala lielai mīlestībai ,lai tādas ķibeles pārvarētu.
...---vīrietis nav brālis. Jūsma, --->>>cik galants, interesants- tad vilšanās---
Un sievietes pārdomas---labāku jau neatradīs. Ka tik labs cilvēks, kā gudras pieticīgas tantiņas māca. Tas varētu būt, kad tiešām nekas labāks vairs nevar būt atrodams. Tāds aprēķins un pateicība par lakstošanās laiku---
Es te nerunāju par žēlumu,es runāju par mīlestību,kas ienāk cilvēku dzīvēs..
Ar žēlumu te nekas netiktu atrisināts,pilnīgi un galīgi,kā Tu pati izteicies-dzīvnieki izstumj no bara,bet sieviete izstumtu no savas dzīves,ja runa tikai par žēlumu...bet es runāju par mīlestību...
Ar mani tas Kungs nopietnās attiecībās. Nekādu joku nebūs--- viņš to zina. viņš visu zina. lai joko ar nenopietniem cilvēkiem.
Eh, kā jums ierunājās žēlabainās sievietes- mātes sirds. Tas patiesībā kā tēviņš---nederīgs. Dzīvnieku veselīgajā barā būtu izstumts vientuļniekos.
Anda,domāju,tas vairāk ir karmiski,ne iedzimtība...un piedzimst tieši tiem vecākiem,kuriem jāpiedzimst...
Arī attiecībā uz tālredzību arī Tas Kungs mēdz smagi pajokot..
Ilona lūk tā ir mīlestība,tā īstā un patiesā... un godaprāts reizē...
...ar smalkajām dāvanām apveltītie turas kā dadži---- visu sieviešu sapnis---tāds nekur nevazāsies, jo nav ar KO... Un būs pārlaimīgs, ka paturēji. bet nedod dievs, ja tāds vēl sāk šefot mājā....- carevičs. Un dēliņi dzims maziem pincīšiem - tādām pašām želastības dāvanām apveltīti. Tev nebūtu dēla žēl/---
Esmu tālredzīgāka.
Skumji, ja pamazām pārvēršamies tikai par otra cilvēka ķermeņa ..."patērētājiem"...
(Negribēju kļūt personiska, bet mans pirmais vīrs avārijas rezultātā kļuva invalīds un divus gadus gulēja "uz gultas". Tieši tajā laikā mūsu saikne bija pati ciešākā, un man neienāca prātā meklēt "risinājumu", kā princesei Diānai...Izšķīrāmies daudzus gadus pēc tam, kad viņš jau bija vesels un iemīlēja citu sievieti. Un tas bija pavisam cits stāsts.)
Anda,tā problēma var uzkrist uz galvas,gluži,kā baloža dāvana,ne gaidīta,ne gribēta,vai negribēta,ko tad
es sev tādu negribētu---problēmu----atrastu tad pati, kā princese Diāna....risinājumu.
Anda,jā,ja ir izdoma un gribēšana,tad kompensācija var sanākt abpusēji apmierinoša
Ja nevar manīt to,ko devusi daba,tad tam ir domātas smadzenes un patiesa vēlme,lai atrastu pielāgošanās veidu
Jā,Ilona,tā ir atrisināma,bet tikai tad,ja ir patiesa mīlestība...citādi gan-ne..:)
...kurš nevar Tā...kompensē savādāk.
Lasīju rakstu, ka vīriešu locekļi paliekot arvien mazāki----iedzimtība- pārmantojamība.
Maija, tieši šīs sajūtas arī varam dēvēt par mīlestību, un tas arī liek tiem cilvēkiem pārvarēt tās problēmas, kas var būt traucējošas divu cilvēku saskaņai. Tiem nav jābūt mierinājuma vārdiem. Tā ir rīcība, ko divi cilvēki paveic, lai nepazaudētu viens otru.
Konkrētā problēma, kurai šobrīd garāmejot tikai pieskaramies, nav maznozīmīga, bet ir atrisināma. Vajag tikai gribēt. Un darīt.
Vinet,tur Tev taisnība,bet es vnk aizdomājos...un zini,es arī nonācu pie slēdziena,kad tu jau zini un apjaut,cik svarīgs ir tas otrs,cik ļoti gribēta un ilgota ir viņa klātesamība,ne tikai glāstos ,skūpstos...bet ik asins lasē,tad tu zini,ko un,kā darītu,bet tā tās ir tikai pārdomas..