spīd telefonā ienākošie zvani
kā asaras pār delnām rit
kam aislīd garām vārdi mani
kam svešām domām sirsniņ sit

kas esmu es, vai tev vai kam
pat klusums atbildi vairs nesniedz
vai vajadzīga man elpa kam
vai tikai skarbums skāņu dvašu sniedz

kā rudens apvilkusies debess
smaidi reti pretim nāk
kas un kam tev esmu es
salgas atziņas man velkas klāt

/parodija par ritmu, jopiķ, tik neapcērties dusmās meit)