Vakar 14. 14 noskatījos LNT ziņu sižetu par Līgatnes mežakuiļiem, lāčiem un aļņiem. Ozolzīles bišku pietrūkstot. A man pie mājas ir ozols. Paņēmu litra burciņu un devos lasīt. Pielasīju, bet to gan nevaru saprast, ka gāja cilvēki garām un par mani skaļi smējās.
P.S. Rīt to litru aiznesīšu dabas skolotājai uz 47. vidusskolu. Lai nogādā kopā ar audzēkņiem Līgatnē.
Keywords: Ozoli0
Tiešām,jocīgie tie smējēji,būtu labāk palīdzējuši to burciņu ātrāk pielasīt pilnu
Pamaz jau nu tas, Sonja, ir. Nezinu vai tagad tāda padarīšana kā launags vēl ir. Uzskatīsim, ka tas ir putukrējums launagā.
Ja tā ļoti dziļdomīgi un rainiski, tad - no sīkuma rodas taupība, no ozolzīles - ņamma!
Vairs jau nu šodien te nekomentēšos, tāpēc vēl dažas replikas. Anda Viktorija, Tavs humors ir azartisks. Vēl varu mazliet pastāstīt par kastaņiem. Arī cilvēkiem tie ir vajadzīgi. Nelaiķa tēvocis Sibīrijā bija sastiepis muguru. Tad tepat salasīja kastaņus, lēja virsū spirtu, un tad to uzlievi berzēja mugurā. Vēl varu pastāstīt par dinamisku pārgājienu gar Ķekaviņas krastiem. Novadpētniecība! Vienbrīd izbridu pie diviem nelieliem dīķīšiem un Baldones virsmežziņa. Sākām runāties. Izrādās, ka vienā ir karpas, ko "vietēji lohi nekaunīgi nāk ķert". Otrajā pieci amūri. Tos neviens nespējot noķert. Kā makšķernieks pamācīju: amūri ir zāļēdāji. Zāļēdāji ēd ūdens zaļumus, bet launagā mīļuprāt pamielojas ar mīklas izstrādājumiem. Pavalgam vajag mazliet piešķilt medu, taču bez pārspīlējumiem. Tad amūrs uz pludiņa makšķeres būs. To iemācījos Sibīrijā. Pārlasīju uzrakstīto, un sapratu, ka uzvedos kā senils vecis. Nu kurai tautai gan patīk, ka to pamāca. Labošos un nākamreiz par savām gaitām ko ziņošu pēc pusotra mēneša. Tāds apmēram man tas izpausmes cikls "Amigos". Izstāstīšu par saviem piedzīvojumiem Hipotēku un Zemes bankā. Nu vajag man tos piecus taukšķus komercdarbības uzsākšanai. Pavisam galā teikšu, ka patika vakar groza bumba - sasita tos neptūnus lupatu lēveros. Lai lietuvieši neiedomājas, ka ir dievi mūžīgi mūžos.
Ziedoņdārzā katru dienu redzu kādu , kurš lasa ozolzīles.. un neviens nesmejas Ar litra burciņu- tur jau gan tik vienam mežaruksim uz kārā zoba- starp brokastīm un pusdienām- ko uzlikt.
tik daudz vēlēšanos...-ne tik tās divas olas
...man pus spainītis ar kastaņiem.......divi kabatā būs pat maz
neko nezinu...- neesmu vaionīga-tāda info te
malace, Anda, man kafija pa gaisu no Taviem tekstiem aizgāja:DDD
malacītis, audzēkņiem līdzi būs vairāk paika....- viņus tur pavisam vai tikai uz ziemu atstās?
viņi nesmējās, bet priecājās....un diez vai tik bišku pietrūkst....ej labāk ar spaini!
Dīvaini,ka kāds par to smejas?!
...un kur tad paliek kastaņi?
Zīles var pārdod par naudu, jo no tām tais arī medikamentus, laikam... Bet vārnas arī tīri labi uzknābā zīles.