... Zini, ko es gribētu iemācīties -neuzkurināt sevī dusmas -dusmas par neizdošanos, dusmas par citiem, galu galā -dusmas par sevi. Un enģelisks miers ir tas, kā man trūkst. Queen dzied Too much love will kill you. Bet, ja jau pārāk daudz mīlestības nogalina, tad -ko dara pārāk daudz naida un dusmu? Ja nu vienīgi padara nervozāku un nejūtīgāku pret prieku. Taču man gribās kā eņģelim jebkuros apstākļos sēdēt uz mākoņa malas, šūpot kājas un nolūkoties uz apakšējo zemes jezgu, nevis kā rīnumsvecītei uzšvirkstēt pie katra mazākā sērkociņa pieskāriena. Jo zini -sakaitināt jau var nebkas -peļķes vannu izbaudoš zvirbulis, kas, neko ļaunu nedomādams, tev uzšlaksta pāris dubļainu šļakatu uz baltajām džinsām. Vai arī uz asfalta nomesta košļene, kurā tu iekāp ar savu glauno King kurpi un pēc tam ar kociņu a la Latvijas bērzs mēģini nokasīt to no zoles, vai arī kaut kāds nepareizs zvans tavā telefonā, kurā kāda sieviete iekliedzas, ka viņa iešot ar kājām, ja jau es viņu nevarot aizvest ar mašīnu. Pat nepagūstu paskaidrot, ka vispār jau neesmu solijis viņu kaut kur aizvest. Bet bāc! bāc!, esmu saņēmis svešas sievietes negatīvās emocijas savā ausī pusminūtes laikā. Nezinu, kā izskatās aizkaitināts eņģelis? -Varbūt viņam norauti spārni, vai varbūt kāda izsprāgusi asara, varbūt vnk klusē. Bet dusmīgs eņģelis savā ziņā varētu būt skaists. Taču dusmas slikti piestāv sievietēm ar garu degunu. Jo dusmu brīdī deguns izstiepjas divreiz garāks...
Tāpēc brīdī, kad jebkādu iemeslu dēļ arī tu grasies pārvērsties raganā, ieteiktu tev iztēlē uzzīmēt konkrētu tēlu -drusku šaušalīgu vecenīti izpūrušiem matiem, kas enerģiski sagrābj savu slotaskātu un, atstājot aiz sevis putekļu grīsti, uzšaujas gaisā...
Nu, nepazaudē to eņģeli sevī -pat ja sirdī esi ragana!
... ;))
Keywords: tā starpcitu no nedēļas atskaņām0
Paldies Saulīte par atziņu domājams, ka te bez manis arī vēl ir daudzi, kuri nav vēl aizmirsuši domāt pozitīvi.
Forši, ka tā domā- kā raksti. Pēc savaldības savās emocijās, pazemības savas domas un tolorences uzklausot atšķirīgus viedokļus mums visiem vajadzētu tiekties. Daudziem vēl tāls ceļš ejams- lai to sasniegtu!
vai nav feini Raisa, -saule tak mums spīd ik dienas, bet kad debisi tiek aizvilktas ar mākoņu aizskaru, tad vienīgi mūsu smaidi vaigos spēj tos mākoņus pašķirt, vai ne?
saule!
Nu un vēl par vienu saulstariņu vairāk būs šai dienai ...
Pat, ja sirdī esmu ragana, gribas šķīsti pasmaidīt
Veča dzīvi un tā pasauli iekrāso sievietes, bez viņām mana dzīve būtu vienmuļa un bezjēdzīga. Viņas ir visapkārt un līdzās, tāpēc man nav vienalga, kā sieviete jūtās un kā izskatās, kā runā un ko domā... Tāpēc, gribētos lai viņas vairāk staro, jo nevienmēr esmu līdzās, lai iedvesmotu viņas noskaņojumu pozitīvi lūkoties uz dzīvi, uz svešinieku, kurš uzsmaida taij nejauši paejot garām ejot savu ceļu... Man nevajadzētu justies vainīgam par visiem savas sugas brāļiem, kuri neprot apieties ar sievieti, bet vēlētos lai tās atcerās, ka ir pasaulē krāšņākais ziediņš -kuras otras tādas nav...
Tāpēc mīļās dāmas un sievietes, -esat plaukstošas neatkarīgi no dzīves situācijām. Kas vēl ja ne jūsu sķīstie sievišķīgie smiekli liek dienai būt saulainākai...
Arī eņģelim nepieciešami radziņi , aiz kā turēties nimbam !
Sēdi vien uz mākoņa malas---tur uzlidos un noslaucīs nost---debesīm jābūt tīrām