Tās vēlās rudens rozes,
Tās ir visskaistākās !
Ne tās no tirgus bodes...
Bet dārzā auklētās !
      Tu paskaties, cik daudz
      Tur mīļuma vēl iekšā !
      Un zieds caur pārslām sauc,-
      Plūc mani ! Esmu priekšā !
Man traucējis nav sniegs,
Kas agri ziedā krīt,
Un ziemas saltums neliegs,
No jauna smaidīt rīt !
      Lai sniega pārslu skūpsts,
      Bij negaidīts un īsts,
      Ar jaunu dienu lūgts,
      Būs izgaisis un nīsts...
Būs klusa ziedam smeldze,
Par to, ka nebija vēl saukts ?
Vien sniega asara kā veldze,
Jo mirkļa pieskāriens bij auksts...

      Valdis Vitkovskis