Cik daudz, dažādu sieviešu apgrozās portālos, parunājas ar neskaitāmiem vīriešiem, kurus pēc tam pat atcerēties nespēj. Par salkanu parunāšanos, vai arī sirdīšanos, no viņām vīrieši bieži vien, vairāk pamanīt nevar. Viņas ir kā apvītuši skaisti ziedpumpuriņi, kuri nekad vairs uzziedēt nespēs. Ja sieviete sākusi pati ierunāties, vai atbildēt uz uzrunu no vīrieša puses, bet pēc tam atsalusi, tas jau ir signāls, ka otreiz vairs atgriezties pie sarunām nav vērts. Tā staigādamas, no viena vīrieša, pie arvien citiem vīriešiem, viņas garīgi-iekšēji novīst, palikdamas par skaistiem ievītušiem ziedpumpuriņiem, kuriem nekad vairs uzplaukt nebūs lemts.    
       Un te nu ir tās mīlestības likums, jaunībā vai arī vēlākajos gados, kuru apšaubīt nevar neviens.  
       Mīlestībā likums tāds, lai nu visai paskarbs, bet reāls; mīlestība vai nu ir tūļiņ, vai tā tā īsti nebūs nekad.

Piezīme; lai nu sievietes ir izteikti viltīgas, likuma nepaklausīgas būtnes, lielas egoistes, kuras vienmēr cenšas darīt tā, kā pašām labpatīkās, bet šo likumu viņām, vēl līdz šim, apiet nav izdevies.