Ticība,Tev uz rokas mūžīgs krusts

Tā nav Ticība Dievam, tā ir ticība mums

Es ceru tā nav man vienam , jo bez tevis ir tumsa

Acu skatiens , dzirksteles, man sirdī tava sirds pukst

.un es nezinu kā to nosaukt

Kas notiek manā sirdi, kad sadodamies rokās.

Bet padomā man tomēr bija aizbraukt tālu projām

Šeit tikai dzīvi bojā domas, ka neesmu tavās domās

No acīm lietus- laikam apmācies prāts

To sacīt viegli? Nē.. jo Tu nezini kā sāp-

Tu esi viņa pieskārienos, kas mani dedzini kā lāsts

Dēļ tiem pieskārieniem bieži ar sirdi žiletes glāstu

.un Man noslēgts līgums ar nāvi

Ja aizmirsīšu Tevi uz minūti, tad es iegūšu spārnus

Ja nē?      Tad es jau jūtu kā sāp

Jā mums bija plāns, bet es nedomāju, ka Mīlu tevi tā