Drīz jau papēdīši klaudzēs...saules un pavasara ritmā...

vakarvējš jau apgūlies starp meldriem
tālu projām upe straumi nes.

Guna, šitā sāc   un lai ritms būtu, vajag ar papēdi katru rindiņu grīdā klapēt. īsi texti tikai japāņiem, trīs rindas - bez piedziedājuma, neskan.

visbeidzot sirmi vīri nāk
cirst baltu bērza krustu
viss nāk...u.t.t.
miesa laba kamēr pupi stāv. tāļu nav jāmeklē, ir viņai nedzemdējušas draudzenes   un sākas viss no gala, jā, jā, tieši no gala

... atmiņas
par nebijušo vasaru
vēl ziemas guļ -
skaujās ,
pavasara palu -
modināšanu gaidot...  

kūkolīt, tā bij drukas kļūda vai pārliecība?

Es cēru,ka nevis BIJA? Bet ir joprojām.

cilvēkam viss ir personisks. indivīds es esmu. un tu, mans laikabiedri arī. gribi ēst, ēd. gribas to tur, sulu apmaiņu...tak kur liksies.

....jo sapņo jau par to nàkamo...vēl nesatikto, kurai berete uz vienas auss un skatiens mākoņaitās

vispār, viena nakts ar pantēru ir vērta 16 gadu miskastes iznešanai.

.... laikam filmas saskatījies

nu ja, ne jau es viens pa trotuāri eju   ar otro reizi jau to matu cirtu māk frizierim iestāstīt.
es jau ne par to, man tā 20 gados bija.

U n pēc gada šķirts pāris gatavs!!!