Bie­ži dzir­dam ie­lās un ci­tās sa­bied­ris­kās vie­tās ci­vi­lo­ku­pan­tu lie­to­to vār­du «fa­šisms» kā la­mu vār­du, ar to ap­zī­mē­jot vi­su lat­vis­ko un na­ci­onā­lo. Vai ne­bū­tu pie­nā­cis laiks iz­skaid­rot krie­vis­ki ru­nā­jo­šiem, kā­da ir šī vār­da dzi­ļā­ka jē­ga un no­zī­me. Man vārds «fa­šists» nav sa­pro­tams, vēl jo vai­rāk tā­dēļ, ka bie­ži vēl in­te­li­ģen­ti cil­vē­ki to lie­to vie­tā un ne­vie­tā. Sveš­vār­du vārd­nī­cā, ko iz­de­vu­si iz­dev­nie­cī­ba «Lies­ma» 1978. ga­dā, rak­stīts: fa­šisms – pa­ti re­ak­ci­onā­rā­kā po­li­tis­kā strā­va. Fa­šis­mam rak­stu­rīgs anti­ko­mū­nisms, šo­vi­nisms, ra­sisms, dik­ta­tū­ra. Fa­šisms ra­dās 1919. ga­dā Itā­li­jā, kur fa­šis­ti 1922. ga­dā sa­grā­ba va­ru. Tanī pa­šā ga­dā fa­šis­tis­kā par­ti­ja ti­ka no­or­ga­ni­zē­ta Vā­ci­jā. Tā­tad fa­šists ir fa­šis­tis­kās par­ti­jas biedrs, tā­pat kā ko­mū­nists ir ko­mū­nis­tis­kās par­ti­jas biedrs. Kas tad ir Na­ci­onāl­so­ci­ālis­tis­kā vā­cu strād­nie­ku par­ti­ja «Na­ci­onal­so­zi­alis­tis­che De­uts­che Ar­bei­ter­par­tei», sa­īsi­nā­ti NSDAP, kurā darbojās Hit­lers? Pir­mo lie­lo tau­tas sa­pul­ci Hit­lers no­tur 1920. ga­da 24. feb­ru­ārī Min­he­nes Hof­brau­has lie­la­jā svēt­ku zā­lē – šī die­na tad arī uz­ska­tā­ma par īs­to NSDAP di­bi­nā­ša­nas die­nu. Hit­lers no­la­sī­ja Fe­de­ra un An­to­na Drek­sle­ra sa­stā­dī­to par­ti­jas prog­ram­mu, pa pun­ktiem to iz­tir­zā 2000 sa­pul­ces da­līb­nie­kiem, no ku­riem vai­rāk ne­kā pus­e šķi­ta ko­mū­nis­ti un ne­at­ka­rī­gie. Nav zi­nāms, kā­da bi­ja šī prog­ram­ma. Cil­vē­ce ne­grib pie­dzī­vot jaun­u Hit­le­ru, tā­pēc Hit­le­ra laiks un vi­ņa da­lī­ba ir dzi­ļāk jā­iz­pē­ta, ne­vis jā­nos­lēpj, jo viss no­slē­pu­mai­nais ra­da vēl lie­lā­ku ne­ve­se­lī­gu in­te­re­si.

Stur­mab­tei­lung (SA) kļūst par po­li­tis­kiem ka­ro­tā­jiem, par­ti­jas sar­giem. 1923. ga­da mar­tā par SA va­do­ni ie­ceļ H. Gē­rin­gu un iz­vei­do no SA štā­bu sar­dzi, kas drīz sa­ņem Hit­le­ra trie­cie­na no­da­ļas «Stoss­trupp Hit­ler» vār­du, ko vē­lāk pār­dē­vē par aiz­sar­gu vie­nī­bām – Schutz­sta­feln (SS). Lat­vie­šu le­ģi­onā­riem ar šīm trie­cie­na no­da­ļām ne­bi­ja ne­kā­da sa­ka­ra. 1933. ga­dā par NSDAP sa­vas bal­sis bi­ja no­de­vu­ši 17 269 629, par so­ci­āl­de­mo­krā­tiem 7 177 294, par ko­mūnis­tiem 4 845 654 cil­vē­ku. Pēc ko­mū­nis­tu iz­slēg­ša­nas ab­so­lū­to vai­rā­ku­mu ie­gu­va na­ci­onāl­so­ci­ālis­ti.

Cik cil­vē­ku ti­ka no­slep­ka­vots, va­ru pār­ņe­mot na­ci­onāl­so­ci­ālis­tiem, un cik – pie ko­mū­nis­tiem? Ne­var likt vien­lī­dzī­bas zī­mi starp šīm par­ti­jām.

Vai kāds ir ie­pa­zi­nies ar itā­ļu jau­nat­nes fa­šis­tu sek­re­tā­ra iz­strā­dā­ta­jiem 10 bauš­ļiem, ka jā­cie­not vēl di­vi ie­ro­či: šau­te­ne un grā­ma­ta? Tā fa­šis­tu sek­re­tārs Dži­ura­ti.

1. Dievs un tēv­ze­me! Kat­ra ci­ta dzi­ņa vai no­stā­ša­nās, vai pie­nā­kums stā­dā­mi ti­kai ot­rā vie­tā.

2. Kas nav sa­ga­ta­vo­jies sa­vu mie­su un dvē­se­li vel­tīt tēv­ze­mei un bez ap­do­mā­ša­nās kal­pot Du­čem, nav pel­nī­jis nest mel­no krek­lu. Fa­šisms ni­ci­na rem­de­nos ga­rus un pus­rak­stu­rus.

3. Iz­lie­tot vi­su sa­vu in­te­li­ģen­ci, lai sa­pras­tu pa­vē­les, ko tev dod, un vi­su sa­vu en­tu­zi­as­mu, lai pa­klau­sī­tu.

4. Dis­cip­lī­na nav ti­kai ka­ra­vī­ra ti­kums ie­rin­dā un kat­rā tās lo­cek­lī, tai jā­kļūst arī ta­vam pa­ra­du­mam ik­die­nas un kat­rā ga­dī­ju­mā.

5. Slikts dēls un slinks skol­nieks nav fa­šists.

6. Iz­man­to sa­vu lai­ku tā, ka darbs tev kļūst par bau­du un ro­ta­ļa par dar­bu.

7. Mā­cies it vi­su pa­nest bez sū­dzē­ša­nās, se­vi at­dot bez pre­tpra­sī­ša­nas un kal­pot, ne­pra­sot at­lī­dzī­bu.

8. La­bi dar­bi un ka­ra dar­bi ne­drīkst pa­likt pus­ce­ļā. Iz­va­di tos līdz pē­dē­jai kon­sek­ven­cei.

9. Kri­tis­kos brī­žos at­ce­ries ti­kai to, ka ta­va lab­klā­jī­ba slēp­jas ta­vā dros­mē.

10. Un pa­tei­cies Die­vam ik­die­nas, ka viņš tev li­cis kļūt par fa­šis­tu un itā­li.

Itā­li­ja, bū­da­ma fa­šis­tis­ka valsts, to­mēr ne­klau­sī­ja Hit­le­ram un neie­sais­tī­jās ka­rā Vā­ci­jas pus­ē, pie­pra­sot no Hit­le­ra neiz­pil­dā­mus no­tei­ku­mus. Ti­kai jau ka­ra bei­gās, kad Vā­ci­jas lik­te­nis bi­ja iz­lemts, Itā­li­ja ie­sais­tī­jās ka­rā. Spā­ni­ja ar Fran­ko priekš­ga­lā vis­pār at­tei­cās pie­da­lī­ties ka­rā Hit­le­ra pus­ē. Mu­so­li­ni mei­ta vēl ta­gad Itā­li­jā va­da fa­šis­tis­ko par­ti­ju. Ko­mū­nis­ti ir pas­trā­dā­ju­ši daudz lie­lā­kus no­zie­gu­mus ne­kā fa­šis­ti, to­mēr kā la­mu vārds «ko­mū­nists» tik­pat gan­drīz ne­maz ne­tiek lie­tots. Kā­di tad ir boļ­še­vi­ku (ko­mū­nis­tu) 10 bauš­ļi:

1. Tev būs kal­pot Mar­ksam, Ļe­ņi­nam un Sta­ļi­nam un klau­sīt vi­ņu mā­cī­bām kā augst­āka­jam li­ku­mam.

2. Tev būs no­liegt Die­vu un ap­ka­rot re­li­ģi­ju.

3. Tev ne­būs pat­stā­vī­gi do­māt, ru­nāt un dar­bo­ties.

4. Tev būs ie­nīst vi­sus tos, kas nav ko­mū­nis­ti.

5. Tev būs svē­tīt pa­dom­ju svēt­die­nas, bet pā­rē­jās strā­dāt.

6. Tev ne­būs go­dāt ne sa­vu tē­vu, ne sa­vu mā­ti, ja vi­ņi nav ti­cī­gi ko­mū­nis­ti.

7. Pa­sau­les re­vo­lū­ci­jas vār­dā tev būs no­kaut vi­sus ko­mū­nis­tu pre­ti­nie­kus.

8. Tev būs no­nie­vāt un no­liegt kris­tī­gās mo­rā­les un ti­ku­mī­bas prin­ci­pus.

9. Tev būs no­dot ne­pa­tie­su lie­cī­bu par vi­siem ko­mū­nis­ma un re­vo­lū­ci­jas pre­ti­nie­kiem.

10. Tev būs ie­kā­rot, zagt un na­ci­ona­li­zēt vi­su to, kas pie­der ta­vam tu­vā­kam – ko­mū­nis­tam.

Ir lie­la at­šķi­rī­ba starp ko­mū­nis­tu un fa­šis­tu bauš­ļiem, tā­pēc pie­lī­dzi­nāt fa­šis­mu ko­mū­nis­mam ir ne­ko­rek­ti.

1917.–1921. ga­dos Pa­dom­ju Sa­vie­nī­bā no­nā­vē­ja vie­nu mil­jo­nu cil­vē­ku ga­dā, neie­skai­tot tos, ku­ri kri­ta pil­so­ņu ka­rā. Sar­ka­nā te­ro­ra upu­rus bi­ja ie­spē­jams ti­kai ap­mē­ram ap­rē­ķi­nāt. Pēc Kron­šta­tes ne­mie­ru ap­spie­ša­nas 1921. ga­dā no­šā­va 5000 mat­ro­žus. Kad ko­mū­nis­ti ie­ņē­ma Kri­mu, trīs mē­ne­šu lai­kā tie no­nā­vē­ja ne ma­zāk kā 50 000 (pēc ci­tām zi­ņām 120 000) ļau­žu un­gā­ru ko­mi­sā­ra Be­la Ku­na va­dī­bā. Pro­fe­sors Sa­ro­le­a min se­ko­jo­šus skait­ļus: no­nā­vē­ti 28 bīs­ka­pi, 1219 ga­rīdz­nie­ki, 6000 pro­fe­so­ru un sko­lo­tā­ju, 9000 ār­stu, 54 000 virs­nie­ku, 260 000 ka­reiv­ju, 70 000 po­li­ci­jas ie­rēd­ņu, 12 950 muiž­nie­ku, 355 000 in­te­li­ģen­tu, 193 290 strād­nie­ku, 815 000 zem­nie­ku (The Scot­sman, 1923. g. no­vem­brī, Nr. 7. Ķo­mi­na–Ruļ, 3. augus­tā 1923. g.), par vi­dē­jo skai­tu ga­dā pie­ņem 1 500 000. «Mēs iz­nī­ci­nām ne­vis in­di­vī­dus, bet pil­so­nī­bu kā šķi­ru. Iz­mek­lē­ša­nā ne­mek­lē­jat no­zie­dzī­gas rī­cī­bas pie­rā­dī­ju­mus, ne­klau­sie­ties ap­sū­dzē­to iz­tei­cie­nos. Vi­ņu lik­te­nis iz­šķirts ar pie­de­rī­bu pie zi­nā­mas šķi­ras, ar vi­ņa audzi­nā­ša­nu. Tā ir sar­ka­nā te­ro­ra bū­tī­ba.» Šie ir vār­di, ku­rus tei­cis Lā­cis, viens no sar­ka­nā te­ro­ra va­do­ņiem. (Skat. lie­li­nie­ku ofi­ci­ālo laik­rak­stu «Kras­nij te­ror» 1918. gada 1.novembrī.). Piec­u ga­du lai­kā (1901. – 1905.) uz nā­vi no­tie­sā­ja 95 per­so­nas. 1923. gada mai­jā uz nā­vi no­tie­sā­ja 2370 per­so­nas.

Sar­ka­nais mē­ris jau sen bū­tu iz­nī­ci­nāts, ja ne­bū­tu gu­vis rie­tu­mu val­stu at­bal­stu. Boļ­še­vi­ku re­vo­lū­ci­ja Krie­vi­jā bi­ja no­zie­dzī­ga un ne­li­ku­mī­ga. No sā­ku­ma ka­pi­tā­lis­tis­kā pa­sau­le Pa­dom­ju Krie­vi­jai pie­tei­ca bo­iko­tu. Ja tas bū­tu tur­pi­nā­jies il­gāk, tad ko­mū­nis­tu ie­kār­ta sa­bruk­tu pa­ti no se­vis. Pa­sau­lē ne­bū­tu no­slep­ka­vo­ti tik daudzi cil­vē­ki.

Kad sā­kās ne­pma­ņu lai­ki, ko­mū­nis­tu va­do­ņi sa­rau­sa mil­jo­niem rub­ļu lie­las ba­gā­tī­bas. Krei­so ko­mū­nis­tu iz­mek­lē­ša­nas ko­mi­si­ja no­skaid­ro­ja, ka vis­ba­gā­tā­kie vī­ri, ku­riem vis­lie­lā­kie ie­nā­ku­mi, ir Troc­kis, Zi­nov­jevs, Ra­deks, Ka­me­ņevs, Kra­sins, Dzer­žin­skis u.c. «Kras­na­ja ga­ze­ta» 1922. ga­dā zi­ņo­ja, ka ak­ci­ju sa­bied­rī­bai, ku­ras va­dī­tājs un līdz­da­līb­nieks ir Troc­kis, bi­ju­ši vai­rā­ki mil­jo­ni zel­ta rub­ļu lie­li ie­nā­ku­mi. Tre­šās in­ter­na­ci­onā­les re­vī­zi­jas ko­mi­si­jas iz­mek­lē­ša­nā no­skaid­rots, ka Zi­nov­jevs un Ra­deks ne­esot no­rē­ķi­nā­ju­šies par 3 000 000 zel­ta rub­ļu. Vai tie, ku­ri cī­nī­jās Spā­ni­jā, zi­nā­ja, par kā­diem va­do­ņiem vi­ņi no­li­ka sa­vas gal­vas? Fran­ko at­tei­ca Hit­le­ram pie­da­lī­ties ka­rā, tā­pat Itā­li­jā Mu­so­li­ni (ti­kai pa­šās bei­gās, kad ka­ra iz­nā­kums jau bi­ja skaid­ri re­dzams), jo vi­ņi uz­stā­dī­ja Hit­le­ram neiz­pil­dā­mas pra­sī­bas pēc ie­ro­čiem un ka­ra ma­te­ri­āliem. Ru­nā par fa­šis­ma at­dzim­ša­nu da­žās val­stīs, bet dau­dziem nav skaidrs, kas tas fa­šisms tāds ir. To gan lie­to vie­tā un ne­vie­tā, sa­gro­zī­tā vei­dā. Vai ir pa­rei­zi, ka fa­šis­ti ir vi­si tie, ku­ri nav ko­mū­nis­ti?

R. Ē. Sel­ķi­mons
Avots: http://latvietis.lv/index.cgi?action=7&id=1882