Aiziešu šodien uz baznīcu,
Nē, ne to, kas aiz mājas stūra tepat,
Bet to, kas dziļi sirdī man celta,
Ar Dievu parunāt - Par šo un to, par dzīvi...
Un attiecībām mūsu, kā katru dienu.

Teiksiet - ''Tā nav labi, jāiet tikai lūgt?''
Man nav ko lūgt, jo viss jau ir dots,
Ja nemāku paņemt, nav vainīgs Dievs,
Tikai paša aklums, un vēl varbūt lepnība mana.

Bet zini - ''Varu palūgt par Tevi'',
Lai atverot acis iemāca noliekties zemu,
Tad kļūsi liels un labāks mazliet,
Mācēsi mīlēt, ne tikai sevi, bet arī otru mazliet.

Vai gribi - atvēršu durvis baznīcai savai,
Ne tai, kas aiz mājas stūra tepat,
Bet tai, kas dziļi sirdī man celta,
Kur vienmēr ar Dievu parunāt var -
Par šo un to, par dzīvi...