Tāds moderns vārds šodien. Nostaļģija. Visplašāk to lieto laikam daudzie aizbraucēju tūkstoši, atceroties dzimteni un mājas. Ja es teikšu, ka man ir nostaļģija pēc Komunisma Uzvaras, Padomju Studenta, pienāks kāds grudrais un noteiks - sviests, sailgojusies pēc padomju laikiem. Nē, negribu gaļu par lielu naudu pirkt tikai tirgū, negribu stāvēt rindā pēc kafijas, kas "nejauši izmetusies" un iet uz partijas konferenci kā korespodente, jo konferencē varēja nopirkt zaļos zirnīšus. Ja kāds šodienas uzņēmējs tirdzniecībā palaistu nostaļģiju, tad gan 1 vai 2 kilogramus tās nopirktu. Nopirktu par latiem, ne eiro. Vienas savienības naudu esmu pārdzīvojusi. Nostalģija ir pēc normāliem, domājošiem, darošiem cilvēkiem. Augšās vēlētāji ievēlējuši tik tos, kuriem svarīgāks par godīgumu ir pašu naudas maiss. It kā vēl ilgs laiks līdz nākamajām vēlēšanām, bet visādi solītāji un smadzeņu skalotāji jau rēgojas visās vietās. Tāds viņu uzdevums šodien - pievilināt pēc iespējas lielāku skaitu to, kas tieši viņiem noticēs. Vecus un muļķus nav grūti pievilināt. Vecam tik svarīga silta gulta un gabaliņš maizes, muļķiem - solījums, ka rīt būs. Cik desmitgades vēl gaidīsim, ka rīt būs? Solīts jau ir kopš baltijas ceļa laikiem. varbūt jāatgriežas ķēķos, kur kopā ar dienišķo kotleti tika aprunātas politikas nepilnības? No toreizējiem runājiem un darītājiem daži šodien ir pārvērtušies tikai par runātājiem. Un ir daudzi, kas viņiem tic. Tic tie, kas te palikuši. Statistika saka, ka aizbraucēju procents ir mazāks, nekā agrāk. Vai statistika saka, ka samazinās iespējamo aizbraucēju skaits? No kurienes radīsies, ja tie, kas grib aizbraukt un dzīvot, ir aizbraukuši. Atlikušie kaut kā eksistē. Katrs pats esot savas laimes kalējs. Tā runā. Vai tā ir? Visas tautas ikdienu taču nosaka tikai daži. Arī manu ikdienu noteica tikai viens, gribēja un atstāja mani bez darba, kaut pats nositās. Vai valdība arī neiet "tajā virzienā", kaut stāsta, ka ir labi un skaisti tautai. Tikai tauta kurn. Cik ilgi kurnēs? Šitā tauta ir pacietīga, kurnēt var ilgi. Un nostaļģiju vēl nepārdod. Vismaz to nopirktu, lai uzjundītu atmiņas par barkādēm. Kurā virtuvē rīt būs kotletes un normāli cilvēki?
Keywords: tā ir559
Nostaļģija ir ņaudētāju pazīšanās zīme .Kad pāries no ņaudēšanas pie darīšanas , tad arī mainīsies minorīgā uz cerīgāku toņkārtu ..
Tas viss ir daudz nopietnāk un globālāk...Mūsu deleģētie bāleliņi ir tikai lielas spēles sīki pakalpiņi. Kad resursu par maz, bet cilvēku - par daudz...Nu, zelta miljards taču grib dzīvot, un kas to viņam varēs liegt?
Bet par ko sūdzas latvieši? Gribēja brīvību, kaut pastalās? Dabūja! Tikai bija piemirsuši, kā tās pastalas taisa... Mainot sociālo iekārtu - nevar paturēt sociālās garantijas no iepriekšējās...Šī ir normāla kapitālisma iezīme - izdzīvo stiprākie. Vai tiešām savā laikā mūsu cilvēki nelasīja Marksa "Kapitālu"? Analfabētisms, tāpat kā iniciatīva nevietā - tiek sodīts!
Bet arī man nostalģija pēc virtuves, un kotletēm, un cilvēkiem... Varbūt tāpēc esmu Amigosā...
Gunta.
Saproti- tas viss NAV runanaashanas veerts; nekas no taa, ko sarakstiiji!
Ja manam deelam, kursh to negribeeja ljoti!, bija jaaaizdodas, tad....nu tad vispaar- par ko ir staasts???
'..ja tie, kas grib aizbraukt un dzīvot"...- vinji, lielaakoties, negrib braukt nekur!!!!, jo- un arii, lielaakoties, taa ir dziive bez dziives... Bet- ja tas ir vieniigais veedlodzinjsh????; tad vnk nav variantu. Eksisteet zemee sveshaa. Teelot, ka viss ir ok. Ai, man riebjas par sho teemu, man riebjas par tiem, kas joprojaam naivi tic; nu nemainiisies nekas, kameer skriesiet un bakstiisiet savus krustinjus par tiem pashiem suudabraaljiem, atvainojos. Savu nostaaju esmu sen jau paudusi, taa- ir pupu mizu veerta; aiz to- vairs vnk neiesaistos lv poilitiskajaas speeliitees. Taapat nav jeegas. Lai jau daraas laimiigi, teelotaaju naacija.