Nu un tad, ka šodien varbūt bija pēdējā karstā diena šovasar, bet tā bija. Dzeramais labi noderēja. Man gan šodien bija vīna diena. Ha. Izlasot šitos vārdus, tev šķiet - tā gan traka, alkoholiķe. Bet man visa nedēļa paiet vienā vīnā. Pagsestdien sataisīju bumbieru vīnu. Tā elektriskā spiede ik pēc brītiņa "gāja ciet" un bija jāmazgā, labi, ka sulu vajadzēja tikai dažus litrus. Es tak "izspiedu" no vienas paziņas 10 litrīgo balonu. Tas tagad arī vēsturisks, jo saimniece nesen kremēta. Es jau nebūtu es, ja neuzbāztos vēl dažiem, lai iedod man 10 l balonu. Otru tik iedeva lielāku. Pat mērīju ar ūdeni tilpumu.Domāju, izdomāju. Bumbierus spiest sarežģīti, likšu ābolus, drusku bumb., krāsai - aroniju. Tā arī izdarīju. Vakar ar to visu ņemoties pagāja gandrīz visa diena. Vakarā, lejot balonā ūdeni, jau tumsā biju pielējusi vairāk, nekā vajag. Bet atstāju. A šorīt... mans balons neapmierināts, grib izspiest korķi. Pagāzu balonu un atlēju. Tas mans šodienas vīns. Tur tak viss ir tīrs, labs, vēl nesaskābis, neuzrūdzis. Ābolu sula ar cukurūdeni. Dzert šodien daudz gribējās.

Man patīk tas latviešu šūpuļzirdziņš nākamajam varbūtējam Anglijas karalim. Cerams, L-jā tā ideja nemaz neienāca prātā. Šodien pie manis uz brītiņu bija Rausis, atceros, ka tad, kad viņam bija gadi divi, kaitināju viņu, iesēzdamās viņa zirdziņā.

Ir slikti abus gadus - vienā nemitīgi jālasa āboli, jānes uz miskasti, jādomā, ko ar tiem darīt; otrā - slikti, ka ābolu nav vispār. Kāpēc tas tā ir jau gadiem? Citiem tā neesot.