kas nav darījuši to,ko varētu un vajadzētu darīt.Ir kritiskais brīdis,ko var piedzivot jebkurš,kad jaunības sapņi ir izpostiti-tad nu vai nu samierināties,pielāgoties šaurajai apkārtnei,apaugot omulības sūnām,vai ari atrast sevī drosmi un...uzsākt cīņu.Šis brīdis ir rūgts,vēl rūgtāka tik nāves stunda.Ciešanas jēgpilnas ir tik,cik tās paplašina apziņas robežas.Tiklīdz sāpes kļūst nebeidzamas,tās kropļo cilvēku un ciešanas spēj panest tikai plaša nesavtīgā dvēsele.Taču lielā mērķa labā cilvēks var uzņemties ciešanas.Ja cilvēks nesaredz īsto dzīves jēgu,tad viņam ari nav iespējams ilgstoši mobilizēt savus fiziskos un garigos spēkus.Tad ari daudz grūtāk pārvarēt šķēršļus un nelaimes,grūtāk nepakļauties apkārtējās vides negatīvām ietekmēm,toties vieglāk iet pretim bezjēdzībai,kas citiem sagādā ciešanas.Ja neapaug ar omulības sūnam,tad dzīve ir rosīgaka,daudzveidīgaka un jēgpilna.Tad ari ciešanas kā ievainotais gliemezis spēj pat pērli radīt.
Keywords: Grēcinieki it ne tikai tie0
grēcinieki ir tie kuri dzīvi esot dzīvo debesīs.........vai deg elles liesmās....... relax, čabulīt, nedomā par tādām lietām kuras pēc nāves tikai nāksies domāt....
Omulības sūnas???? ...............Naurēns labāk uz lieku punu parakstīsies , nekā dzīvs iesūnos !
Arī advokāts- jau pēc padarītā nozieguma - bet tomēr nav bijis tiešs līdzdalībnieks
Ja kāds var novērst noziegumu , bet to nedara , ir tā līdzdalībnieks !
Tikai sāpes iepazinusi dvēsele spēj otras sāpi saklausīt ... Vnk secinājums iz dzīves , nevienam to nevēlot , protams .
Braucot pa slidenu vai grambainu ceļu pie stūres neaizmigsi.