Paldies amigosiešiem par itkā izsmeļošiem komentāriem,diemžēl,atkal garām.Mani ne
varēja,lai aŗī bija mēģinājumi pieturēt,piespiest mīlēt.Ja mīļotā,savas atkarības dēļ no
manis pasšķīrās,jo atklājās,kad bijām jau pat vairāk par gadu draudzējušies,mīlējušies,
precējušies,bija jau dzimis kopējs bērns,dzīvoklis ar ērtībām,zemes pleķis,kur audzēt
rozes,arī kartupeļus un c.,arī benzīns matos un nospļauties ko sabiedrība teiks,ne ar sabiedrību dzīvot,viss bija,arī uz brīvprātības principa kaisles pilni skūpsti,mīlēšanās bez
vardarbīgas uzmākšanās,viss liecināja ka tā ir abpusēja mīlestība,bet kā jau attiecībās
mēdz būt,viņai,laikam no bezdarbības,itkā ,uznāca vēlēšanās ballēties,kur satika 1.viņas
vīrieti un aizdejoja pie viņa uz dzīvokli,pēc tam izskaidrošanās,mājās braucām atsevišķi,
itkā stabila ģimene pajuka,pat man bija jādodas"trimdā".Tur pat vairākas reizes līmējām attiecības,dzīvojot un guļot kopā,tad atkal šķiršanās jau tiesā.Vai to var aprakstīt?Vai var
ar varu noturēt?Jo atkarība vai varbūt mīlestība viņai,stiprāka par ģimeni,par tikko dzimu
šu meitu.Par mani nerunājot.Pat apprecējās ar to 1.pusaudzes gadu mīlestību,kā man
stāstīja,bet vai tā bija normāla dzīve?ar ķīviņiem,kautiņiem.Līdz vīrs aizgāja drausmīgā
nāvē,dzīvam sadegot autokatastrofā.Es "relaksējos"Aptiekas ielā 1"trako mājā"pēc
šķiršanās.Pats paliku kā izvirtulis,jo daba prasa savu,nodzēros,kur alkohols,tur sekss
tā mana dzīve kā traģēdija,tad jau atkarības dēļ?Nē,pie alkohola nepieradu.Bet vairāk
iemīlēties,mīlēt nekad!