— Mīļā! Es esmu mājās! (Klusums.)  — Es atnācu! (Vēl lielāks klusums.)  — Kas par m*****u? Mīļais vīrs atnāk no darba noguris, izsalcis, bet viņu satiek tikai saplēstas čības un izkāmējis kaķis!!! (Kaķis demonstratīvi pagriežas un virza «šāvinu» uz čībām.)  — Ģimene, vells ar ārā! Kur tu esi!!! (?)  — Labi, velns ar jums visiem…  — Es, starp citu, algu saņēmu. (Kapa klusums.)  — Un amatā mani paaugstināja. (Dubults kapa klusums.)

— Man šodien dzimšanas diena ir galu galā !!!!!! (Jau mazliet skaļākā balsī.)  — Ja reiz neviena nav mājās, tad es pīpēšu uz velna paraušanu, kaut visi nosmaktu… (Vel skaļāk.)  — Un draugus paaicināšu šnabi dzert! Daudz šnabja!  — Un atnāks viņi nevis ar savām debilajām sievām, bet gan ar draudzenēm… Un arī man atvedīs… (Klusums.)

— Starp citu, mīļā laulene, jau sen gribēju tev pateikt — man ir acis iekritusi tava draudzene Dace no blakus trepju telpas. Un, spriežot pēc visa, arī es viņai neesmu vienaldzīgs. Palaistuve jau, protams, viņa ir, bet mēs taču ar viņu tikai gulēsim, nevis kopā dzīvosim, tā ka pie kājas man viņas raksturs… (Klusums neiedomājams.)  — Bet draugi piedzersies un atkal runās preteklības par tevi. Es viņus, kā parasti, nosaukšu par slimiķiem, kas viņi patiesībā ir arī skaidrā, un sasitīšu viņu viepļus pret virtuves.

— Starp citu, tas «pedorazogens» Arturs, kurš bija pie mums uz kāzām, arī krāpj savu sievu. Krāpj pie tam, nevis vairs ar Ilzi, bet gan ar Ivaru.  — Un vispār, visi mūsu paziņas, ieskaitot tavus radiniekus, visi bez izņēmuma, ir garīgi satrūdējuši tipi. Bet Otomārs arī fiziski jau sācis… Kaķis tajā brīdī laisku gaitu dodas uz otru istabu, lēnām atverot vaļā durvis.

Tur svētku galds, baloni, vīns, šnabis, draugi… Dace, «pedorazogens» Arturs, Ilze, Ivars, Otomārs, visi radi un draugi un mīļā sieva. Izbrīnā ieplestas acis visiem klātesošajiem, plakāts «Apsveicam 30. dzimšanas dienā!».. lēnām lidojošs sejā škīvis ar torti.

Kaut kur tālumā, kā atbalsojoties caur klintīm, dzirdami sievas čuksti: «Priecīgu dzimšanas dienu, mīļais! Mēs gribējām tev pārsteigumu sagādāt, iepriecināt…»
          ( nolūrēts netā pa atslēgs caumuru !)