Kā dzīvas atmiņas

iedomu sals

nav sniega,

un varbūt nav prieka

kur nemaz neatgriežos…

kā zibeņi naktī sit takti

un atkala ceļus sedz

ar zvaigžņu mirdzumu blāvu

kas ledu pat neatstāj…

kā spoguļa lauskas

jo vēja plūsma tik strauja

ko atminēs lietus lāses…