Juri,viss.Tagad gadu uz rupjmaizes.

Jā , viņi ar patīkamās vēstulītes nesaņem  

...,,.ko Tu tur tagad nopirki...auskarus...

Kuku,viņiem mazas algas.Cer uz prēmiju.Tad jau smaids no sirds.

Juri,ko lai saka.Patīkami to dzirdēt.Bet gredzeniem man naudas vairs nav.

Smaidošu ierēdņu netrūkst - viņi smaida kad atrod kur piekasīties ...

....Mairit,cenšos pret sievietes gribu neiet...

Kuku,un smaidošus ierēdņus.

Jā , nevaram atrast labu sarakstes partneri  

Kuku,es arī.Tad mums viena bēda.

Juri,kas tad nu.Taisies sasiet un pie altāra aizvilkt.

Es pašnodarbinātais - man vēstules tikai sasodītie valsts ierēdņi sūta  

....tā jau tikai Tu domā Mairit...izvēlos brīvību...     

Kuku,pārāk gudrs tais aploksnes lietās.

Juri,teicu jau,ka kā pārkāpsi slieksni,tā būs savi noteikumi.Bet es tomēr izvēlos brīvību un Solveigas likteni.

Privāta viņa ir tikai aploksnēs - ieķēmumu dienestam nav brīv svešas vēstules lasīt  

...nē Mairita...es taisu rezerves...

Juri,skatos,Tu sāc piekrist visiem noteikumiem.Bet tā jau tik pirmā lapa.

Kuku,tā vairs nebaidi.Alga esot privāta lieta.

...Mairit...pati teici ..gaļa tikai reizi nedēļā...