Tā ir grāmata, kura apliecina, ar ko atšķiras māksla no nemākslas. Māksla var attēlot visneticamākās lietas, un tu tam notici un pārdzīvo līdzi. Nemāksla var izdomāt visu loģiski un sakarīgi, bet kas man no tā - pliekani. Dižens cilvēks un rakstnieks bija un paliks.

Jā, augstskolā man ta bija obligātā literatūra... tajā laikā man tā šķita vistīrākā pornogrāfija,  labi, ka eksāmenā netrāpījās.

Nav laika muļķībām, jāstudē dzeltenā prese.

Jā , man patīkkkk  

Gabriels Garsija Markezs...līdz 100 vientulības gadiem-mazliet pietrūka..
(1927. gada 6. marts - 2014. gada 17. aprīlis)  

Kad ietrāpos zem lietus, allaž iedomājos par Makondo pilsētiņu.

Sapratu,Vasilij man xxx kodà nava

Jo tur ieksa-noteikti-Ta kads nevar xxx.

Man patik Pentagons,jo zinu-daudziem sekss patik-daudz daudz vairak.Latvija,Riga.

Pasen lasiju tos vientulības gadus.

Vārdi ..., kuros ieklausīties ...,   no sirds kuri - runā uz sirdi ...

http://www.youtube.com/watch?v=NJv8sJv23O8

...ja jaunība zinātu..., sirmais ja - spētu ...

http://www.youtube.com/watch?v=NU0XdczgWX4

Par mīlestību ..., tas bija - stāsts...

“Māja bija pilna mīlas. Aureljāno to pauda vārsmās, kam nebija ne sākuma, ne beigu. Viņš rakstīja tās uz Melkiadesa dāvātajiem raupjajiem pergamentiem, uz mazgātavas sienām, uz savu roku ādas, un visur tajos iemājoja pārveidotā Remēdiosa: Remēdiosa dienasvidus snaudā, Remēdiosa rožu liegajā elpojumā, Remēdiosa kožu skripstoņā, kas atgādina smilšu pulksteņa tecējumu, Remēdiosa rītausmā ceptās maizes garojumā, Remēdiosa visur un Remēdiosa mūžam.”

Par vientuliibu tur vairàk bija tas stàsts.Skapis,kà norobezota vide,gréks..

Tā ir grāmata ..., pie kuras - atgriežas ...    Vieglas smiltis lai - autoram ...

Latīņamerikas satraucoši mīlas stāsti.