..lasa kåds, ja manu dzeju-
..virtuåli sit pa seju,-
..nesėzjam pie viena galda,-
.izrådås,ka krievi valda!..

Ineta,kad nestràdà,izrok arii ko interesantu

Nakts viesim labi sanàk humoristiski pantini.No ikdienas, viegli kà shlàgeri.Cik saprotu rakstàs arii laikam momentà un ar labàm atskanàm.

Atri lēni ka tik jautri                                      
Mans tā piemidz aci kautri                             
Ja vēl prastu rakstīt dzeju        
Kukulturāli lūgt uz deju                
Būt Meiču sirdīm vaļā vārti          
No bučām būtu vaigi  sārti                                    
                           

  ātri gan Tev terapeitiskā iedarbība Jautri!

Deja dzeja terāpeja
Lasītājam šķība seja
Nesaprot suns kas pa joku
Saimnieks kastē skatās spoku               

Labi tam kas neprot lasīt
Nevajag tam galvu kasīt
Smadzeņu ja nava iekšā
Svarīgāk lai bļoda priekšā                          

Gribu es sev suņa dzīvi
Kaut ar reti palaiž brīvi
Baro paglauda un gulda
Nosprieda tā  „vecais mulda””                     

Līva, aplausi!

jauki cilvēki apkārt ir vislabākā terapija... tāda terapija, ka terapija nav nepieciešama

Ir dažādas dzīves stila "manieres": stagnātiska, "mainies uz augšu", "pofigistiskā" ..var turpināt...

Jauku dienu - VISIEM !

..tur tā lieta,ka liels spēks....Bet ja to varētu izskaust,un iet uz pozitīvo pusi,tad būtu mīlīgāka vide.

Hm, ieradumam liels spēks, Aleksandr?

Te ir daudz variantu....Ir tādi,kuri saklausa,rīkojās,kā iesaka,bet tā vai citādi paliek pie sava ārējā izskata, jo nevar pārkāpt savu slieksni......

Man šķiet, ka savu izjūtu materializēšana, t.i. uzrakstīšana jau ir daļa no pašanalīzes un solis uz sevis izprašanu.
Kads varētu padalīties savā pieredzē, kam tā tēlainā domāšana!
Laima, paldies viņai, jau deva savu skatījumu

Taisnība vien ir..labais paceļ omu, labie vārdi sirdī atsaucās..ja no tāda viedokļa, tad jau sanāk ka terapija..

Jā, Aleksandr, gadās, gadās, dzirdēt vēl nav sadzirdēt

Te jau tas suns aprakts,ka katrs cenšas izteikt savu,neieklausoties,neiedziļinoties otrā,un tas būtu pareizākais vai vēlamākais....
Jebkurš ieteikums,jebkura darbība,kura nes labvēlību otram - ir TERĀPIJA..... !!!

Ingrid, ņemot vērā, ka man ir pašvaki ar tēlaino domāšanu, bet patīk daudz ko izzināt, tad nu sanāk kā sanāk, -ja ieraugu ko interesantu, ir vēlme ieteikt.
Informācijas gūzma ir tik milzīga, ka varētu sērfotu un sērfot pa netu, TV, bibliotekām, kultūras pasākumiem, ekskursijām, bet tam visam mūsu dzīves laikam nepietiktu, lai apgūtu vismaz daļu.
Mani interesē, ja kads cits ko iesaka, sanak papētīt tuvāk, tad jau redzi, jūti, vai der vai ne pašai/-am.

Nestrīdēšos par terminiem, man šķiet, ka relaksacija ir šaurāks jēdziens, paredzot atslābināšanos, atpūtu. Un kāpēc mēs nevarētu būt paši sev dziedinātāji-terapeiti?

   Man patīk tas, kā Tu savos blogos padalies ar kādu info, kas varētu būt saistošs vēl kādam. Tā, Tevis ierosināta, 'iebraucu' un aizrāvos Ineses Prisjolkovas "Pozitīvās domāšanas centra „Pavasara studija”" paustajās domās :)
   Par relaksāciju runājot, man gan visvairāk dodošā šķiet DABA!!! Tad, kad esi ar to vienatnē, vai kopā ar Cilvēku, ar kuru kopā būt viegli. Vnm, kad izdodas pabūt mežā, pie kāda no dīķiem vai ezeriņiem.. pie jūras, kur cilvēku pamaz, bet toties- jūras- daudz!.. nu tad ir tā foršā, iekšēji vieglā sajūta, jo- izdevies atlaist to atsperi sevī..