Kad braucu šurpu, jau Rīgā attapos, ka mans lācītis, kurš vnm, Mazās dots, kopā ar mani, palicis mājās- būt kopā ar to daļiņu manis, kas vnm ir tur...

.. nu vot- tā nav ne māņticība vai kas, tas ir kkas, vārdos nenoformulējams- man vajadzēja kko, Mazajai nozīmīgu, sev līdzi.. palūdzu iedot ko tādu, bez kā Viņa varētu laiciņu iztikt.. iedeva- mazmazītiņu grāmatiņu, ieliktu futrālītī /6x4cm /atvēru vakarnakt..

.... zinu jau- neatklāšu nekādu ameriku, pat- nepretendēju uz to!!! ; vnk- kā pie svētdienas, dažus izteikumus ļoti gribas uzrakstīt

*Dari, ko gribi. Ignorē to. Neņem vērā. Mērdē badā. Tā tik un tā ir stiprāka par mums abiem. /no filmas "Tagad, ceļotāj"/
*Romantika ir dedzīga tiekšanās vienmēr otram būt pievilcīgam... Mīlestība ir divu cilvēku spēja atrast skaisto otrā, lai kā viņi izskatītos. /Mārdzorija Holmsa/
*Kad tas notiek, tu zini, kā tas ir. Tavi meklējumi ir beigušies. Un brīnišķīgs ir atvieglojums, kad esi atradis kādu, pie kā atgriezties mājās, parunāties, kurš tevi pazīst, saprot tavu darbu un visu, ko tu piedzīvo. /Dervila Kirvala/
*Mīlestība nemēģina saistīt, vilināt, notvert. Tā ir viegla un brīva no saistību nastas. Mīlestība neko neprasa, tā ir piepildījums pati sev /../  /Vimala Takara/
*Dzīvojot šeit, tālu prom, es esmu tava, dzīvojot tur, tālu prom, tu esi mans. Mīlestību nerada augums, tikai dziļi sirdī ir vieta, kur mēs esam viens vesels. /vēstījums no sanskrita/
..............................................
Vienmēr esmu vairījusies no skaistvārdības. Man nekad nav bijis rozā briļļu. Bet- rau!- uzrakstīju. Tāpat. Jo- gluži tāpat, kā ikviens dzīvs cilvēks Zemes virsū, ilgojos un- ceru.. kaut kā īsta. Ne tikai mirkļus- pāri augstspriegumiem