.... kad neguļās, vnm- kko lasu.. neviena grāmata- nav šobrīd iesākta, paņēmu- uz labu laimi- vienu žurn. no 2008.g. Santas kaudzītes- janv.- saruna- ar Mārtiņu Freimani.. Visa tā saruna- nu.. tik!!! .. bezmaz katru teikumu- pielikt sev- pie sienas..
..............
"Tu nezini, kas notiek bez vecākiem pamesta bērna galvā... Jā, man tā ir trauma, un es to nenoliedzu. Mans tētis, starp citu, bija ģeniāls vecis, bet viņš bija pilnīgi nepiemērots ģimenes dzīvei un bērnu audzināšanai. Un es zinu, ka esmu tikpat nepiemērots. Es vispār nesaprotu, kāpēc visi grib mani ielikt kaut kādos rāmjos! Nu, ir man labi tāpat! /../.. es negribu dzīvot standarta dzīvi. Nu, negribu es. Lasīju, ka 10% cilvēces jābūt nepareiziem. Citādi atlikušajiem 90% būs galīgi neinteresanti dzīvot. Jo viņiem nebūs, ko apspriest." /36.lpp./
...............
"Man nepatīk, ka kļūstu sev tik ļoti paredzams. Tāpēc šausmīgi baidos no vecuma. Skatos spogulī un domāju: "Ak Dievs, un ar šito ķēmu man jādzīvo kopā vēl 30 gadu?" Nē, galīgi negribētu!" /35.lpp./
...............
Ne tikai šie "gabaliņi", kurus uzrakstīju, visa, pilnīgi visa- saruna, vairāk, kā izlasīšanas vērta. Ne tikai- man.
..............
Keywords: pasaulē vajag arī tādus0, kam nav viegli0
Tev tak ir cieniijams uzvàrds.
Redz, Sandi. Mums katram izveidojas savs iespaids par koadu citu, tad kāpēc te mani cenšas pārleicināt ka Guna ir enģelis? Nesanāks.... Viņa izgāzās manās acīs un vis, bet Ingrīda, kā jau teicu, ir cilvēks ar miesu un asināi, grēcīgs, nopietni nenopietns un reizē cilvēks.... Katrs mēs izvēlamies sev apkārt tādus cilvēkus kuri mums simpātiski un nevienu piespiedu kārtā iemīlēt piespiest nevar! Freimaņa rakstītā katrs var atrast sev ko tīkamu, savam dvēseles stāvoklim. Dzīvs esot man viņš nebija tik simpātisks, bet tad Kaķi aizvedu uz pirmo Freimaņa piemiņas koncertu, un man iepatikās, īpaši vienkāršā dzeja. Tāpēc varbūt te apspriežam CILVĒKA teiktos spēcīgos vārdus nevis katra mazsvarīgās nesimpātijas, vai simpātijas vienam pret otru.
Nē. Lai kaunās tas, kas, rādot mani, rāda- ne mani.
Tev kauna nava,ràdiit visai Latvijai savu apakshvelu?
Ņem par labu..
Paldies par viedokli! /Sandrim/
Ar svešu gaišumu savu negatīvismu nepiesegsi , Ingrīd . Tas ir bijis pietiekami daiļrunīgs , lai rastos patiesais iespaids par Tevi kā cilvēku , lai kā Tu censtos sevi pasniegt savos liriskajos blogos..
....savas sexfantāzijas atstāj saviem nākamiem blogiem-''cilvekmīlule''...
Sandri. Ne jau sevi- baltus un pūkainus- tgd ārēji- pataisot: topam- kaut mzl- pūkaināki un baltāki- iekšēji.
Jūta var te nerakstīt- neko; jo viņas- vnk- NAV!
Juta Qz 4. sep. 20:57
..tev nav,kas palaiza?..Jurčik-izdrāz savu suni!
...............................
Ar Mārtiņu- dzīvākā no dzīvajiem- tam sakars tik- par cik... Tas, ko Viņš atgādināja- man; tas, ko- tikai- vrb- citiem.
Nezinu nevienu cilvēku kurš sevi nemīlētu drusku vairāk kā citus... ne parvelti ir teiciens - mīli citus tāpat kā sevi!
Kas nav ar mums , tas ir pret mums vismaz Mārtiņa gaišo piemiņu necūko , Ingrīd , cenšoties sevi baltu un pūkainu iztēlot .
..viņs paņēma no patversmes sunīti Pepi-iesaku tev arī...
..ja esi tik ista un patiesa,tad nerunā Freimaņa vārdiem!.,es arī cienu šo mākslinieku,bet tev līdz viņa cilvēkmīlestībai tālu...
.... es tgd sameklēšu to vietiņu, kurā Tu, Jūta, pārstāji eksistēt- man.... ja- izdosies...
..un tomēr vai nemelo sev,ka mīli citus Cilvekus?..varbūt tomēr sevi mazliet vairāk,..ja tik ļoti nepieņem savādākos sev apkārt un nepanes kritiku?...
....... jā, es cienu, mīlu... apbrīnoju Cilvēkus, kas- dzīvo.. izdzīvo.. saskaņā ar- sevi, nevis to, kā no malas un- tā... Jo- dzīves- šīs- ir miljoniem reižu patiesākas, kā tās- pēc pieņēmumiem, citu... jā, vrb vairāk sāpju un tā, bet- nemelojot sev un vsp.... nemelojot- NEVIENAM!!!!
.........................
.. paldies, Freimanīti, ka- nejauši!- atgādināji- to!!! .. Jo- šobrīd- man- to vajadzēja- ļoti!!!!
........................................
.. visi tirliņi- ejiet vnk- ceļus- savus!!! konstantinovi, maxi kkādi utt. + visas sievietes, kas te- blefo; un- ne jau stāsts tikai par Gunu, pārapzelēto.
".. un- man ļoti ir bail pazaudēt dumpinieciskumu sevī. Jo bez tā es sava dzīvē nebūtu sasniedzis vispār neko. Jaunībā to sauc par maksimālismu, vecumā par marasmu, bet- labāk tā, nekā ielikt savu dzīvi skaisti izpušķotā kastītē un gadiem uz to no malas- noskatīties." /36.lpp./
..ponjal,spasiba,neplohaja ideja,molchu i zatknulsja