Ir dienas, kad piesit kāda lieta- dziļāk, spēcīgāk, savādāk..
Jā, šis atk būs ļoti personisks uzrakstījums. Ja nāk no iekšām, bezpersonisks tas būt- nemaz nevar.
Es domāju par to, cik laika atdodu- būtībā- sev svešiem cilvēkiem.. vrb pat mazāk minūšu un stundu izteiksmē, cik- mērāma- emocijās.. Priekā, skumjās, dusmās... Un dažreiz, pašai uz sevi dusmojoties par to, šīs emocijas, kaut konkrēti te- netā- gūtās, pavelkas līdzi dzīvē spēcīgāk, nekā tās, daudz nozīmīgākās, saistītās ar patiesi saviem cilvēciņiem... Kāpēc esmu ļāvusi pārkāpt sev šo robežu???
Jā, kad biju atgriezta, sev svešā vidē, te radu vienīgo "kompāniju" vakaros, tik šausmīgi- vientuļos. Bet tagad??? Kāpēc arī- tagad???... man- nav sev atbilžu.. kā pieradums var kļūt- tik spēcīgs??.. Es tikai saprotu, ka kkas ļoti ļoti- jāmaina... Paskrienu- šur tur, iesaistos- šur tur, satiekos, parunājos, vēl kko.. bet- kur esmu atkal?- te!!.. es runāšu- godīgi: sajūtot te- daļu savas ģimenes. Bet, nu pasakiet man, arī godīgi!- tas taču NAV normāli??!! Kāpēc es katru dienu nevaru aizskriet līdz mammai, kas gaida, bet te- vairāk vai mazāk- bezmaz dienu- katru...
Jā, man kļūst no tā bail, cik dziļi esmu te- iekšā...
Un tgd- šī epifānija- sen zināmā- "iesita" tik ļoti..
.................................................................
Ja spējiet- dodiet, lūdzu, padomu, kā Jums izdodas atdalīt lietas šīs?? Reālo dzīvi /emocijas/ no- virtuālās?? Ok, kad atkal būšu ļoti viena- svešumā- tad, bet- kā saraut šo piesaisti- tagad??
................................................................
Keywords: man kļūst no tā bail0
nu re!! bišku parunājos un- viss foršāk!! Tgd gan laižu!! Pie savas Grosītes!!! Brīvdienās- citas aktivitātes, laikam.. tad jau redzēs, neiespringšu ne uz ko :)
nu uzskatisim ka vienkarsi noveicas...dabigi ka sis tas man tomer bija japadara......lai neko nedaritu
Par to jau es nespēju dusmoties arī uz Tevi, Robčik, ka Tev ir savas zivtiņas, savi strazdi... nu vsp- ne virspusējs cilvēks... man nav te jāglaimo nevienam, es to- nedaru... saku, ko domāju!!
Ingrīd..tā ir mūsdienu reālitāte..ka dzīvē ir jaunas tehnoloģijas ņem virsroku..bez interneta jau vairs nevaram iztikt //nē nu varam jau..kā Robinsoni Kruzo uz vientuļās salas..
Man nepatīk, es nekad nelienu otra kabatā, bet- Tu uz darbu arī neej??, no kā tad?? oki- Tavas tiesības- neatbildēt :)
man strazdi atlidoja....kadi 30.....sez kokos un dzied man....nu ne man a tai vietai kur pidzima un izauga...nu man.....vinu majas es uzcelu..atvadas lidz nakosam gadam...
Uznāca man, Lilij, tāds besis drusciņ- ka- nu nevajag tā!!! Bet- nu man te arī ir draugi, ok, virtuālie, bet- ne jau tāpēc mazāk reāli... un- es nemāku tā, kā- ar nazi... Paldies!!! Es jau zinu, ka viss ir štokos- katrs reizēm pabesās par kko... Tagad- pie savas Grosītes uz zupiņu, gaida; pa ceļam- nopirkšu savai kārumniecei- kādu kūciņu
es vairs neko nedaru....viewnkarsi dzivoju un kaifoju....lai dara tie kam vel kas darams
man traki patīk, Robčik, ka Tu savu tēti arī te sauc kā dzīvē- papačka; man arī runāt vieglāk, ja saucu mammu, kā dzīvē- Grosīte; kā mazbērni sāka, tā- aizgāja... visiem mums viņa ir- Grosīte- mūsu stiprā pils!!
Ingrīd..nu ko Tu tā pārdzīvo? Nav taču tā ..ka Tu sēdi caurām dienām.. Uzskati, ka tas ir interešu klubiņš.. Nu labi..nav reālitātē, bet virtuālitātē-ja tā var izteikties..
vot- tas ir tas, ko es gribu, lai dara mana mamma- kad esmu prom, telef.sarunas baigi dārgi, gribu Viņai nopirkt kompi, vai arī iedot stacionāro, kas man- mājās, lai varam sazināties skaipā... Ptr viņa, mana mamma, vēl spurojas, bet... baigi ceru- pielauzt...
Es te lasīju, vakar vai kad- par Tavu papačku... tā ir viena forša lieta, ko Tu, Robčik, dari!!! Ā, jā, un tur, nu tajā blogā, kur lasīju, bija izbrīns, ka vīrs, savos 82, vēl spara pilns!! Tad, savukārt, pabrīnījos- es- manai mammai drīz būs tikpat, un Viņa- ar lāpstu!- cītīgi rok dārzu, jo neviens, ieskaitot mani, to nemāk- pareizi... Tā paaudze ir baigā kaluma!!!
Tas labi, Ingrid!! ..
Vislabākais risinājums- humors
Mans "acuraugs" .. ai, Alisīt! Gribēju uzrakstīt ko nopietnu- nesanāk nekādi... viņš pret mani bieži izturējies nesmuki, bet- nu nav manī ne dusmu, vai naida!! Pati brīnos- nav!!! Man šķiet- vnk nemācēju uzminēt- viņa kodu.. nu tā kaut kā
man viss patika...vale tik talak...a man rit papacka javed uz copi....vinam deg acis...kad breksis javelk uz kadi 2.kg...vins ar sez interneta...
Man prieks, Juri!!! Patiešām- prieks!!! Es neprašņāšu vairāk- neko; ir forši dzirdēt jaukus vārdus par savu māsu .. Man ir vēl viena māsa, šobrīd- darbā ne Latvijā; ļoti ceru, ka sanāks- satikties- mājās.. Arī ļoti foršs cilvēks!! Viss, ok?? Negribu sākt- klačas
Tu neesi, Robčik, bijis mēnešiem prom no mājām. Jā, tad notiek ar cilvēkiem jocīgas lietas. Ok- parunājos vai parakstos ar vienu, otru draugu no savas realitātes.... ar bērniem...es nezinu, kā to sakarīgāk paskaidrot... nu redzi- runājot ar reālu savas dzīves cilvēku, vairāk vai mazāk, stāstam viens otram to, kā mums klājas tobrīd.... bet- tik nežēlīgi gribas aizbēgt no sarunām par darbu un tā, jo nekā cita jau tur nav, ka tad, kad ienāku blogos, man patiešām tas uz laiciņu izdodas- aizmirstu, kur esmu... un tā- pierod un sarod ar cilvēkiem- te; un tgd, kad gribu no kompja atiet, man nesanāk un viss!!! Jo- arī tie Cilvēki, kas iepazīti te, savā veidā- kļuvuši tuvi..... ai!!! Es patiešām centos paskaidrot!!!!
Tas "acuraugs" izskatās tāds nedabisks...!!
sie tiesam nav vienkarsi burti...
man ar vina patik....tiesam var sajust ka no sirds vale