Ir reizes, kad reāli sajūti- savu Sargeņģeļu- klātbūtni. Reālāk par- reālu.

Tā bija nakts, pirms gadiem, nu jau n-tajiem, kad mani gribēja drusku pagraizīt, kad- no rīta, sapucējusies jau smukajās graizāmdrēbītēs...- pasākums tika- atcelts!!! Cīņu, kā izrādās, biju izcīnījusi- pati :)

Pirms ned. apmēram, kad lietus, neiedomājams, tumsa, un tas, cik ūdens- uz ceļa... kad likās, nupat nenovaldīšu mašīnīti gan!... laimīga atslēdzu sava dzīvokļa durvis :)

Un- tikpat laimīga, kaut, trīcoša joprojām, kad braucu šovakar tumsā pa tādu miglu, kad redz- labi- ja 2m uz priekšu, bet- pārbraucu- gan! :)

Ja sāktu visus šos gadījumus atcerēties, visādas ellīgi kritiskas situācijas, kas varēja beigties- daudz daudz savādāk, bet- beidzās- saudzējoši, tad- nepateikt- PALDIES!- saviem sargeņģeļiem- vnk- nedrīkst un- viss

Paldies!!