Nav problēmu ......ar nesaturēšanu ..   

Bieži vai nebieži..bet gadās..Un tā vainas apziņa mokoša ir..

Visi esam tikai cilvēki .

Gadās jau , ka ielavās un paskrubina..

Nemāku pateikt, vai bieži, bet, protams, ka gadās- to vainas apziņu sajust. Bet tad es VIENMĒR atvainojos, VIENMĒR. Un to jau nedara tikai tā otra cilvēka pēc, arī- sevis pašas pēc, jo tas smagums, vai kā nu to nosauc, citādāk velkas līdzi. Es te rakstu un domāju: es nemaz nevaru turpināt neko sakarīgi ne darīt, ne domāt, ja jūtos kādam nepatiesi nodarījusi pāri! Tā ir.

Protams-ik minutiti.........................

Es visu laiku dzīvoju ar vainas sajūtu. Nekur nevar aizbēgt. Kādrez pagātnē neredzēju to, ko vajadzēja redzēt. Tas dzīvi izmainīja uz visiem laikiem.

Reti,bet gadās,ka tas grauzējs ielavās.
Sirdsapziņas pārmetumi bija par Romīša apbižošanu.

Neesmu sieviete,kurai var *laist iekšā*!!!  

Nelaižu,bet tā draņķe nāk līdz!