... nu ja, Ineta- no bimbuļošanas līdz smiekliem- tāds pussolis vien ir ; jā, noraudu to, kas par smagu, noslauku acis un brilles, dažreiz nākas bišku klaviatūru apslaucīt arī, un- ar smaidu- tālāk...  

Gudraki.Jo komercsistemas prioritates-cits zinu bloks.

Tevi nepazīstot , vienkārši novēlēšu labu vakaru tālumā   , ar gaišām atskaņām no Latvijas svētkiem !

Paldies,Ingrid,par tavu blogu.Es varu pateikt ko mīļu Tev.Kaut arī mēs neesam pazīstamas reālajā dzīvē, man liekas, ka Tu esi ļoti mīļa,atsaucīga un gudra.Tu varētu būt labs draugs.Paldies Tev par tavām atbildām uz maniem jautājumiem,tās vienmēr ir izjustas,patiesas un no sirds,liekas, ka no personīgās pieredzes.Vēlu Tev veiksmi un daudz mīļu vārdu!

Informacijas sistemas-parraudziba...

Bij redzams-Musu karogs cels

Ak, Ingrid, tik jūtīga, bet dažreiz tā pabimbāšana ātrāk nomierina,  labs, kas stresu noņem.

Laidīšos,ka es uzmājām.Jāuzbrūvē kaut kas labs un garšīgs mājiniekiem.

Jā, Inetiņ.
Pats jocīgākais, ka tad, kad biju mājās, pat neizjutu to, ko izjūtu šobrīd... Jā, bija brīvdiena, nu- forši!!   Tagad... tagad kkā traki sāp sirds- vienai, tik tālu... es jau pretojos tam, kā māku, bet... nu ja.... ai, sanāca atk tās stulbās asaras, ko tā ienīstu.... ir jau labi!!! Viss taču ir labi!!! Paldies!

Jā, Ati, es tikai bieži domāju, vai cilvēki, kuriem tik ļoti gribas otram ko nejauku, pret sev tuvajiem spēj būt labi un mīloši?? Nezinu, man kkā tas neiet kopā.. Bet- lai jau nu katrs dzīvo un sadzīvo ar sevi, kā ērtāk. Ko citu??

Sirsnīgi! Dažreiz, un šī laikam viena no tām dienām, 18.novembris, kad tas sirsnīgums vairāk staro no mums ārā.

Tā ir ar tiem vārdiņiem.Vieni cenšās saskatīt labo,citi slikto grib redzēt.Laikam,katrs sevi par mērauklu skatu punktam ņem.

Paldies Tev, Lilij, ka saprati!
Jā, vārdiņš var celt, un vārdiņš var- pie tam- ne slikti- nolikt zemāk par zāli... Tā ir.... Ne visi ir tik stipri, lai stāvētu nejaucībām pāri. Var jau radīt ilūziju, ka stāv, bet tas, ko izdzīvo cilvēks sevī, tas... nu tas paliek ar viņu...
Par tiem, pēc kuriem- šķiet- zeme paveras- es baidos tgd pat runāt... man jākrāj spēks

Labi pateici, Ingrīd!   Un man patika Tava ideja par to papīrīti.. Paripināt un uzrakstīt ko labu par cilvēku!
Vārdiem ir liela nozīme, tas gan! Katrs jau, es domāju, pārliecinājies uz savas ādas, ka tie var celt debesīs, ka pēc tiem var lekāt uz vienas kājas un smaidīt..   bet ir tādi, pēc kuriem nomirt var..