Viņa notrīsēja gaidās. Un viņa zināja, viņa zināja- lai kas arī būtu bijis pagātnē, viņa vēl nekad nevienu nav tik ļoti alkusi. Nekad.
- Lukas?- viņa nepacietīgi sauca.- Lukas?
- Paklausies manī, Džes, - viņš kvēli teica.- šī ir pirmā reize mums abiem, vai saprati? Man nekad nav vēl bijis tā, kā tagad. Nekad. Man nerūp, vai tev ir bijuši citi mīļākie. No šīs dienas es būšu tavs vienīgais mīļākais, un tu būsi mana. Tikai tam ir nozīme. Tici man.
- Tu esi mans pirmais mīļākais, - Džesika atviegloti nopūtās.
- Nē,- viņš pārlaboja.- Es esmu tavs pirmais un pēdējais mīļākais. Un tā arī paliks.
/Elizabete Torntone "Mīlēt var arī divreiz"/
................................................
Ticēt.
Ierakstīties vienam otrā- uz palikšanu.
Lai tas- būt kopā, ir kā gaiss, ko elpojam.
Ticēt ..
Ar Otro Adventi! :)
Keywords: ticot0
Jā ... ar kafijas dzirnaviņām cīnoties ātrāk pielēc ....
Mīlestības enerģija izbeidzas tad, kad tu saproti, ka cīnies ar vējdzirnavām... bet tam, lai saprastu to, dažreiz ir vajadzīgi gadi, pie tam- daudz....
Vords bija amigosā - tāpēc suns viņu neredzēja
Es nesapratu.... Vordiņ, kā tas var būt: kad manis nebija .... kaut es tur biju.. kas tā tgd par mistiku????
Ingrīd.....viņa mīlestības enerģija,pret jumtu ,vienkārši izbeidzās jo jumts viņu nolidināja zemē...gandrīz lauzdams kaklu .....nu Kukū jumtu vairs nemīl
Ja būtu zinājis ka nokritīšu - būtu spilvenu čupu sakrāvis ..
.... es tikko vēlreiz atdūros pret Vordiņa teikto:
"....vai Tu būtu to līmējis,ja 100%zinatu ka nokritīsi un būsi pagalam???" .... es nedomāju tiešajā nozīmē to- "pa galam", bet, es labi zinu, ka vienas attiecības, kas ilga gadiem, manā dzīvē nebūtu bijušas, ja es zinātu, ka no tā jumta- nokritīšu.... jā, man ir žēl, cik daudz es devu no sevis, man ir žēl tām atdotos gadus, jo toreiz es nezināju, ka- vienalga!- nokritīšu.... ai, atkal traki nopietni....
Jumts....hmmmm....kad manis nebija,suns mans ,ieskrējis mājā un mani neatradis ,plēsās laukā kā traks.....kaut es tur biju
Jā ... secināju , ka mīlestība ir pārejoša prādība
Es zinu.Ingrīd Tas ir dabiski un tā jau arī ir,mīlestības būtība–dot
Un vsp, izejot no iepriekš runātā, te nu tgd atkal ir jautājums: vai viņš patiešām mīl??.. es par Tevi, Kuku!!! Tu nemīlēji to jumtu pa īsto, ja viena vienīga kritiena pēc, pēc kura, kā rādās, joprojam esi dzīvs, vairs- nemīli!!!
Es vairākar sprandu uztraucos - krītot nenolauzt ..
... nu vot- un atk viena lauzta sirds..
Jumtiņš mani mīl - bet es viņu vairs nemīlu
... un kā nu Tu tgd- to jumtu vairs nemīlot??? jumtiņš jau nav vainīgs, viņš Tevi joprojām- mīl!!! kā māk, tā mīl...
......... ai, Kuku!!! es sagatavojos raudāt, bet tad- izlasīju, ko raksti Tu, un- smejos.... citi saka: no mīlestības līdz naidam viens solis, man- nav tādu zināšanu; bet to, ka no bimbuļošanas līdz smiekliem- viens, to gan es zinu!!!!
Ja būtu p galam , tad nekas cits neatliktu - vajadzētu turpināt mīlēt ..
Jā, Vordiņ. Te patiešām paliek jautājums.... Un- man ir par to jādomā, jo es zinu, kā rīkojos es, un es zinu, kā rīkojas- Viņš..
Paldies! Tu ar pēdējo uzrakstījumu man pateici kko priekšā, nē, neko tādu, ko es nezinātu, bet tad, kad to pasaka gudrs cilvēks, vīrietis, tad es saprotu, ka man IR kkas jāsaprot beidzot. Skumji, bet- fakts. Baigi baigi skumji..................
Es ļoti mīlēju mājas jumtu Kad nožāvos zemē - tad vairs nemīlēju .
Kukū ....vai Tu būtu to līmējis,ja 100%zinatu ka nokritīsi un būsi pagalam???