Reizēm mēs esam bezspēcīgi mūsu alku, vēlmju un ambīciju priekšā, un tas ir nepanesami mokoši. Šī sajūta tevi vajās visu mūžu, reizēm tu par to piemirsīsi, reizēm tā kļūs par apsēstību. Māksla dzīvot lielākoties ir atkarīga no mūsu spējām uzvarēt savu bezspēcību. Tas ir grūti, jo bezspēcība rada bailes. Tā atņem spēkus, spriestspēju, veselo saprātu un atver durvis vājumam. Tu iepazīsies ar bailēm. Cīnies ar tām, bet neaizstāj tās ar pārlieku vilcināšanos. Domā, izlem un dari! Nedod vaļu šaubām, jo nespēja atbildēt par savu lēmumu saindē dzīvi. Katrs koks vējā šūpojas citā ritmā. Tu domā, daba aiz bailēm radījusi tik daudz sīkumu. Bet visskaistākais,ko zeme mums ir devusi, kas mūs padara par cilvēciskām būtnēm,ir laime dalīties ar kādu. Tie, kas neprot dalīties, ir bezjūtīgi kropļi.
/M. Levī ” Starp debesīm un zemi”/
Pavairot laimi ir tik vienkārši - vienkārši dalies tajā ar vēl kādu .
Keywords: pārdomām810
Vienkārši dalies ar kādu - tas nozīmē došanu , neprasot neko pretī ..
Roli , dalīšanās ir došana , nevis tirgošanās .
dalīties nozīmē Tu man ... Es - Tev ...
... iznāk - andele/tirgošanās ... alkatības sākums
vienkārši dod ... un viss
Lita , nevar īsti saprast - vai pats grib padalīties ar to pastēti , vai manējo sakārojies ?
Taisnība , Aleksandr , pieaugot liesmām - tās grūtāk apdzēst ..
Vasīlijs, Ritma, domāja par dalīšanos ar pastēti, pie Tava klāt pieteiktā... (es tā sapratu)
Bet,tu dzīvo nevis nākotnē,bet tagadnē.....Tātad,visas būšanas un nebūšanas dzēšamas stundā,kurā tu atrodies,bēdīgas - dzēšamas vai laimīgas - sasniedzamas.
Alkas un alkatība ? Jā , tās varētu raksturot arī tā , tikai pieaugot tām , laimīgs nepaliek , tāds var kļūt - tikai alku dzēšanas laikā ..
Vasilij , Tavu domu augstais lidojums man nesasniedzams ..
Drosmīgiem pieder Pasaule. Tātad,dari ko vari...,noskaņojies,saskaņo,un visas alkatības dzēstas....
Ka ar zosu aknu pasteti?