Kamēr vēl nav lielais sals, jāpalido. Kur tas sals paliks, gan jau pienāks. Tas nekas, ka daudziem pilsētniekiem apkure vēl nav pieslēgta, lai sildās ar visādiem elektriskajiem. Lidošanai vajag sniega tīrāmo slotu. Ā, tā šķūnītī, blakus platsmasniecei. Ap ausīm jāapsien vecā karakulšalle, sapūtīs vējš ausīs, būs jāiet pie mediķiem. Kas zin, ko pa to laiku mediķu augšas izfantazēs, manām ausīm būs vēl jāapmaksā cita sirdsklauves. Tā neatkarība ir viena briesmīga lieta - saviem pilsoņiem naudas mūžīgi trūkst, bet visādiem citiem grābj, kā no pilnības raga.
Uz slotas lidot ir burvīgi. Ar to lidoju jau sen, kopš viens dzērājs aplauza spārnus. Jaunie spārni vēl lidošanai par īsiem, bet slota ir to vietā. Muzejos gan šoreiz neiešu. Slota jāatstāj ārpusē, bet to var nozagt. Šodien zog visu un visur. Kā tad tie bomži vairotos, ja nevarētu no kaut kā iztikt?
No augšas labi redzu - lauki tukši, veci koki čīkst ne tikai ceļa malās. Saule gan spīd acīs, bet redzu, ka koku lapas ir ne tikai sārtas, bet visās rudens lapu krāsās. Rīt, parīt lapas nokritīs, tad man atkal tās būs jāvāc. Paldies Dievam, ka mans dārznieces darbs šogad nav pilnveidojies ar ļoti lielu ražu, viss izaugušais jau novākts, pagarabā un burkās.
Ar slotu lidojot nekādu citu prieku nesaskatu. Laikam citi savu prieku taupa priekšdienām. Ja tādas būs.
Īsu brīdi palidoju. Citu dien lidošanai jāizvēlas kāds mērķis. Ja to sasniegšu, būs jēga lidošanai. Vai tad piemēru netrūkst, ka mērķa neesamība noved vien grāvī vai labākajā gadījumā pie grāvja malas.
Slotu nolikšu pie ārdurvīm, drīz būs jāslauka sniegs. Pirms citas reizes lidošanas slota nebūs jāmeklē.