Es te paskatījos izcili krāšņus, krāsiņām apdāvātus, rudens noskaņu blogus... Skaisti, protams, ļoti ļoti- skaisti!! :)
    Manā pusē /pieļauju- arī citās/ svecīšaizdegšanas laiks, Dvēselītēm, kas- TUR. Vakar- manā pilsētiņā, šovakar- nedaudz citur, kur mana Vecvecmamma /Omamma, kā saucām/ un citi Cilvēciņi, šaisaulē nesatikti, dmž... Pirms gada arī sagadījās, kad tieši tad- biju Mājās. Atceros- vienā no saviem blogiem ieliku bildīti, kur šo Dvēseļu sasaukšanos aizbraucu iemūžināt- pusnaktī.. Tā bija- neaizmirstama nakts, silta, mierīga un- bez bailēm...

    Braucot turp un atpakaļ, kad viss jau sakopts un Dvēselītes- spīd, centos noķert to krāsainību, kas- daiļajos blogos.... Nezinu- manā pusē, vai- kā, šis ir kkā īpatnējs rudens... lapas- nodzeltējušas, bez krāsām... vsp- tādas- bezgala dīvainas- sačokurojušās un cietas, ka sagrābt, atstājot sev mīļās vietiņas- glīti sakoptas- darbiņš pagrūts... un arī pa ceļam, gribot "noķert" kaut vienu vienīgu, krāsām pārbagātu koku- nekādi... Pagājušoruden- to bija papilnam.. Rudens tāpat ir skaists- ne par to ir stāsts.. Dvēselītes ir tur, kur tās- ir.... Šodien- saulīte.. Viss ir tā, kā tas- ir.. Vai tādēļ jāpiedzejo to, kā nav?? .. Daba ir skaista savā- patiesumā, vienmēr.
...............................................
mežiņš, pretī Umurgas kapiem, kuros mana Omamma

vienīgais krāsainais koks, kuru izdevās notvert- pa ceļam

manas bērnības ābelīte- joprojām zaļa; skaisti!!

................................................
    Vēl neesmu uzspējusi izbraukt savu košo rallija ceļu; vrb- kas zina??- manas puses krāsiņas paslēpušās- tur??