Man zili zābaki kājās ,
Zils mētelis mugurā ...
Nu varu es švītīgi drasēt
Pa sniegotām Rīgas ielām .
Re , dažs jau gar zemi gāzies ,
Cits kājas kā laivas stūrē ...
Kas nekaiš man zilajās kamašās -
Tās neslīd un forši izskatās ....
......................
Tā švītiņš pa ielu iet
Un Ziemsvētku dziesmiņu dzied ....
... Es tramīgi soļus speru ,
Lai nekristu ,
Kādu kauliņu nesalauztu ...
P. S : To es izjutu , raugoties bildītēs .
04.01.''16
/ S. Grasmane /
Keywords: Sniegs25
Paldies , Andri !
Laimīgu 2016.gadu !
Prieks ieraugot.
Putniem vieglāk , vai ne ?! Uzcērt zilus zābaciņus kājās un aiziet - sniegos un kupenās !
Kamēr man jādomā nevis par to , kā izskatos , bet par tikšanu uz priekšu bez kritieniem un sitieniem !
Kā saka - katram savs !?
te bieži pavīd jautājumi kā šaubas sev... vai es labi izskatos..kad skatos degu...viens taisa ligzdiņu...bet sadalīti jautājumi/pienākumi/-otrs vēro...nevis ligzdiņu ko veido tas...bet! vai nelaižas vanags vai lapsa nelavās klāt...un ...ja ienāku bez vārdiem...tie sabīstas un sprudūc! pazūd!..un man nākas tos pierunāt...runāt...ka tā esmu tikai es-kā sniedziņš...kas iztraucējis Plānus.
varbūt Rīgu pārceliet uz Romu...un daudz problēmas atkritīs...par to, kā kāds uzvedas uz ielām.
sasmīdināji,bet tautai ir jāsmaida,bez smaida nevar...