Kad es tevi satikšu uz ielas,
Man vienmēr,tāpat kā tev, zīmes kabatā mīt,
Lai mēs bez piepūles lielas,
Varam viens otram tās parādīt.
Es-
Tu-
Es-
Tu -
Es -
Tu -
Es -
Tu-
Es-
Tu-
Es-
Tu-
Es-
Tu-
Es-
Tu-
Keywords: humors32404, dzīve38617, attiecības38711
Vitalij!Ja vari!Palidzi Annai!
Mēs-
Ne to slova..ērti...un bez smadzeņu piepūles...
Emociju paušana ar unificētu simbolu palīdzību atbrīvo mūs no atbildības par šo emociju patiesumu,tiešām ērti.
Piekrītu, Maijai...smaidiņi palīdz un nāk talkā , lai nerodas pārpratumi...un ir vieglàk...bet zùd fantāzijas un pārsteiguma moments. ..
tev izdevās!!!-16 zīmītes--16 ieraksti
Taisnība Cilvēk! Tikai "velns nav tik melns, kā viņu mālē" .
Rakstība, rokraksts ir veidojies krietni vien senāk par tehnoloģijām, kas pieejamas šodien. Man tīk domāt, ka vairums cilvēku tomēr domās līdzi tam, ko dara, raksta , runā.... Un spēs atšķirt virtuālo no reālā.
cilvēk,ir,ir taisnība Tevis teiktajā,pilnīga taisnība,bet tur jau pie vainas ir arī shis vispārējais dažādu tehnoloģiju attīstības laikmets,kas māca iegūt pēc iespējas vairāk,pēc iespejas mazāk piepūloties
Domāju,nav tik traki,smaiļikiem nav ne vainas ,jo rakstītais vārds te var tik pat ļoti pārprasts,tiem nav ne intonācijas,ne shķelmības,ne vizuālā noformējuma,tad nu smaiļiki nāk palīgā skaidrāk parādīt to,ko gribam pateikt,bet tieshais kontakts ir pavisam kas cits,tur teiktā nozīmi var pateikt no acu skatiena vien
Andi,tik nevainīgi visi tie dzīves"bagātinātāji"viss nav.Paraugies kaut vai kādi rokraksti ir mūsdienu jauniešiem.Man liekas ka daudzi vispār nemāk rakstīt,bet sen zinātne ir pierādījusi,ka rakstības izkopšana pa tiešo saistīta ar smadzeņu funkciju attīstību.Neko neesi dzirdējis par cilvēces debilizāciju? Bet laikam jau tās pārmaiņas,kas notiek lēnām,mēs it kā nepamanām,vai vienkārši ar tām samierināmies.
Muļķības ! Šie smaidiņi tikai bagātina šeit rakstīto.
Realitātē stiep no kabatas àrā ko vēlies, tikpat acis un sejs pateiks ko jūti patiesībā
Hm, tā jau nav saruna, bet emociju demonstrēšana, ar tām visu informāciju nevar pārraidīt Cerams, ka nenotiks kā Markesa "Simts vientulības gados", kad termini bija jāpieraksta uz lapiņām, savādāk cilvēki sāka aizmirst elemetāru lietu nosaukumus
.... man gan šķiet, ka neskatoties uz visu, t.sk. uz tehnoloģiju triumfa gājienu, mēs atgriezīsimies- agrāk vai vēlāk- pie vērtībām īstām... un atk- kā saziņas līdzeklis, kalpos vārds... acu skats... nepateikti pateiktais.... nojauta..... tikšanās vrb..... saņemt vienam otra plaukstu.... pieskārieni, jau tālāk.... un viss cits, kā pirms gadiem 20, 100....
.... neesmu jau galīgi dumja, saprotu it labi- Tavs blogs, tas bija tāds ieskicējums.. joks... ai, es laikam sajūtās savās, par aķi, kas nosēdies.... Vrb- aiz to man šķita- skumjš joks par tendencēm vsp.... Bet- mēs tāpat zinām, kā rodas bērni... kā tie uzaug.... un ka to, kas tgd tiek pornografizēts pārlieku, tāpat darīja mūsu mammas un vecāsmammas, mūsu vectētiņi... tikai tumsas aizsegā- gan... es nemūžam neticēšu, ka viņu dziņas un vēlmes, tas intīmais, kas nāk no iekšām, tika apslāpēts.... ok, daļa ļaužu saskatās porno, un tad nu mēģina atkārtot- to... es- nemīlu porno, un nekaunos tā- nemaz!! Man patīk, man gandarījumu dod sajūta, ka tas, ko mēs darām, vrb- ne gluži pēc priekšrakstiem, nāk no mums, abiem, un notiek tās lietiņas ne-ķītrās, tikai starp mums, abiem....
Tu piedod, ka aizrāvos, kā parasti- drusciņ par daudz... nekas!!! Vsm laiciņu šo, kad drukāju, nefunktierēju, kur palīdzību meklēt- rīt no rīta!!! ... saldus!!, tik nejauki- Jaukais!!!
Pec tavam zimem-es kautka neveletos ar,tevi uz ielas satikties..............
Cilvēk...../jūti?/
te ar nav majas art ko paspeleties...ja...ko
Marija,
nekādas savas bildītes, Clvēk, es Tev nerādīšu, atstājies, ak?..../ tā tik vēl pietrūka, ka visu izlikšu uz paplātes - i Kuku goves, i Vasīļa bēdas ar dvīņiem ..../
Tas ir no sērijas, kurw mazgās vakariņu traukus?