erborr 3gadi 10 marta

un krievi nav krievuleni...jasno tev...ko

un pateicoties macitijiem un baznicai ari tev ir kautkads dievs...bumba...ne ko

un milestiba ir dievs...nevis rupesanas par saviem berniem...vai savu virieti...sievieti...ko

Les Paulam - 16.13.

Jautājums - ir . :-)
- Kurā vietā Tu redzi manā komentā vārdiņu - ,,pareizā ,, ?  
Tā tur vnk - ņauu ... !  

Guna anuG vakar 20:51
Kur iepriekšējais Tavs blogs ?     man ir atbilde uz bloga jautājumu ..., bloga - vairs naff !

  
Tā , 10.00 , bija vnk mana atbilde uz blogā uzdoto jautājumu - kā to sapratu es ..., uz pareizumu - nepretendējot .   Starp citu , pareizums , kā daudz kas - dzīvītē šajā !   ir relatīvs jēdziens .

    Atbildēšu uz blogā uzdoto jautājumu, nezinu, vai mācēšu pateikt saprotami, bet centīšos:
    mana Baznīca ir tā un tur, kur es sajūtos patiešām brīvi un nesaistīti, kad ir tāds vieglums sevī, ka aiz tās sajūtas var raudāt, bet tās jau ir atvieglojuma asaras, protams. Es pat varētu aprakstīt konkrētus brīžus, vietas, to brīžu sajūtas, tikai- kam to vajag, vai ne??
    Un tomēr- ieskicēšu nedaudz savu baznīcu, jo man patiešām patīk Tevis uzdotais jautājums!! :)
    visvairāk es baznīcā esmu bijusi dabā, tajā, civilizācijas diži neskartajā- kad agrā rītā starp sīkajām purva priedītēm savilktajos zirnekļu tīklos austošajā saulē mirguļo rasa; kad guļu uz laipas un vēroju zivtiņas un kukainīšus ezerā; kad ceļā uz jūru izeju cauri priežu audzei, un tajā kaļ dzenīši... bet ir arī citviet bijusi sajūta, kad esmu ļoti tuvu kam Augstākam- reiz, stāvot stundu vai vairāk uz tilta, zem kura mašīnu straumes, man likās, ka sarunājos ne ar sevi... un tad, kad atgriežoties, es braucu naktī no Rīgas uz mājām, mana baznīca bija tajā, kā es sajutos savā mašīnītē, braucot pa savu ceļu... nu tā..  

Ja reiz Tu tomēr te izdomāji atstāt savu atbildi, tagad es atļaušos izteikt savu spriedumu par Tavu atbildi.   Tā ir nepareiza, un par cik pareizo atbildi es uzrakstīju savā vakardienas komentārā 19:24, tad tava atbilde ir vēl arī muļķīga.  

Ja nesaprati savu muļķību, paskaidrošu... Ja Tu neieciklētos uz sevi skaisto un talantīgo, tad nebūtu grūti saprast, ka 3 martā uzrakstīju nevis 4, bet 5 komentārus un blogs ar nosaukumu DzēšGumija bija paredzēts, lai 4 no tiem neizdēstu...

Jautājums skanēja - cik no pieciem? Pareizā atbilde - neviens!

Ceru, ka jautājumu vairāk nav...

Tev vajadzētu uzmanīgāk lasīt un pacensties saprast ko cilvēki raksta, nevis pašai kaut ko izdomāt. Neesmu paziņojis nevienu spriedumu ne par Tavu, ne arī kāda cita atbildi. Ja nesaprati atkārtošu, mani neinteresē atbildes uz jautājumiem, uz kuriem pareizā atbilde jau zināma...

Tie pavisam bija četri !/Tavi komenti manā blogā !/
Piektais bija ..., Les Pauls - paC !  

https://www.youtube.com/watch?v=QES-eQ4lR5U
Jauku dieniņuuuu...

Komentam 06.55 :-)
Vēl muļķīgāk ir paziņot savu spriedumu par kāda atbildi - to nemaz nezinot !   Pirms tam visgudri nomainot bloga tēmu - protamsss ...

Kukuša...gribētos domāt, ka Tu neesi aizķēries kolchozu laikā...

Roberto...

Paziņot, ka ir pareizā atbilde tad, kad atbilde jau ir zināma ir tik pat muļķīgi, kā paziņot, ka "latīņi mūs māca", nespējot paskaidrot, kas ir šie latīņi, kas savukārt ir tik pat muļķīgi kā pateikt, ka visi kuru dzimtā valoda ir angļu ir angļi...

Anda...Tavam priekam un labsajūtai vēl daži vampīri, salīdzinot ar kuriem pat mūsu dziesmu svētki atpūšas, jo ik viens zin vārdus...

Ilgoni, kādēļ Tavs smaids tik kusls...?  

Baznīca   ... tā kolchozu laikā sauca telpu virs kombaina "ņiva" graudu kratītājsilēm ... sasodīti karsta vieta  

zdraste.....

Kur iepriekšējais Tavs blogs ?     man ir atbilde uz bloga jautājumu ..., bloga - vairs naff !  

pats galvenais vampīrs atrodas uz skatuves...tas barojas no saviem pielūdzējiem...un to vajag ļoti daudz..tas ir atziņas gūšanas mehānisms.