Nekas jau nenotiek nejauši –
Arī baltajām mežgīņilūzijām
Reiz pieaug spārni
Un spītējot liktenim
Dvēsele lidot sāk,
Bet uz atmiņu takām
Putekļu kārta sāk krāties.
Vēl uzdrīkstēties varu
Atvasaras gaismā
Negaisu plosošo –
Sirdī ielaist,
Vēl sastrēgumstundā
Sapņu romānu radīt,
Vērpetēs dzīves klasiku iegriezt,
Bet pašai vēl palikt
Pusceļā starp margrietiņām
Un puķuzirņiem.
...Dženija...
Keywords: dzīve38617, dzeja . mīlestība9
Cik skaistas rindas!
Kāpēc viss ap Jums tik skaists?Tas noteikti nav te virs zemes!
Dzīvē notiek vis otrādi - sakuma sadod, bet pēc tam piedod.
Nevienu-ne,otru....................
Tad jau Vaišļas kungs un Vējoņa kungs to pasu Mildronāta preperātu lietojusi.