Zinu- šis mans uzrakstījums būs par ļoti neērtu tēmu. Gan jau kāds pateiks ko ņirdzīgu. Bet- man patiešām tas šoreiz vienalga!! Es nevaru paturēt pie sevis emocijas, kādas manī šopēcpusdien izraisīja viena Sieviete- Māte.
Francūziete, jau daudzus gadus dzīvo Vācijā. Dažiem interesentiem pasniedz privātstundas franču valodā. Par cik bieži šajā laikā esmu tajās pašās telpās, redzu un dzirdu, cik vienkārši un ieinteresēti Viņa to dara- sarunājas, jokojas, padzied kopā un tādā veidā. Cilvēki gaida šo komunicēšanu franciski, valodā, kuru vēlas apgūt.
Šodien Viņa ar lepnumu pastāstīja, ka vakar bijusi Viņas dēla dzimšanas diena. Parādīja telefonā foto no vakardienas. Parādīja savu dēlu un viņa draugu. Precīzāk- partneri. Ziniet- tas, cik vienkārši- it kā!- Viņa to pateica, ka dēla orientācija nav pieņemti pareizā, tas, ar kādu prieku pastāstīja, ka dēla draugs, viņu attiecību vārdā, atmetis dzeršanu... Tas, kā, ar asarām acīs, Viņa pateica: Esmu laimīga, ka šobrīd laimīgs ir mans bērns...Es nezinu, kā man pateikt to, ko tajā brīdī izjutu es.... Parunājāmies, bet es jau to visu, ko Viņa man teica, biju sapratusi dažas minūtes iepriekš: to, cik daudz izsāpēts, pārdzīvots un tamlīdzīgi.. Un ka tas vieglums, tas gaišums, kas staro no Viņas, ir nācis cauri sāpēm. Mātes sāpēm. Pieņemot to, kas jāpieņem. Nenoliedzot. Rodot prieku, kā jebkurai Mātei par savu bērnu.
Ziniet?? Jo tālāk dzīvoju, jo vairāk saprotu, cik daudz dziļu, iekšēji bagātu cilvēku ir pasaulē.
Un patiešām priecājos par to.
Keywords: Māte0
.... lai nu tā būtu, Robčik, kā saki Tu /22:02/- par to dzeršanu vai nedzeršanu
Tas iekšēji bagātais?? Cilvēki, kuri redz tālāk par savu degungalu, cilvēki, kuri, neskatoties ne uz ko, spēj būt priecīgi un ar savu prieku dalīties.. jau nesen rakstīju par vienu no tiem,
Jā, Lūsij /06:46/, šai Sievietei bija gan par ko priecāties!! Vai tad, ja laimīgi ir mūsu bērni, pareizi orientētie, mēs nepriecājamies?? Tāpat Viņa- ka dēls nav sevī noslēdzies, drūms, ka atradis partneri, kuru mīl un ciena, jā, par to bija viņas prieks!! Par to, ka bērns /un to, ka bērni mums ir un paliks- bērni- jebkurā vecumā, zinām it labi!! :).. gluži tāpat, kā vnm būsim bērni savām mammām :)/ ir radis piepildījumu savai dzīvei.
Es nevaru neuzrakstīt to, ko Viņa vēl teica:
"Nesen apglabājām manas bērnības draudzenes dēlu. Puisis nomira no smagas slimības. Palika divi bērni, bez tēva.."
Un vēl:
"Vai man nav jābūt laimīgai, ka mans bērns ir vesels un dzīvo?"
....
Man patīk, Sandi, Tevis uzrakstītais /19:05/; paldies par saturīgu pierakstu!! :)
Jā, es arī piederu pie tiem, kā raksti Tu, kuri saka- es nejautāju kas tu esi, tu nestāsti kas tu tāds esi.....
Šeit, protams, var pajautāt: Kāpēc Sievietei tas vsp bija jāstāsta?? Kad parunājāmies, sapratu. Dēlam palika 35. Un daudzi Viņas draugi, paziņas, kā jau tas visur notiek, uzdodot visādus jaut.- kādēļ dēlam nav draudzenes? kādēļ neveido ģimeni?... un tml. Cilvēki visā pasaulē ir savā ziņā vienādi: bāž savu degunu citu dzīvēs līdz nejēdzībai!! Un laikam tieši šī iem.pēc Viņai, kā jebkurai Mātei pas., ir nepieciešama iespēja, kaut pa reizītei, palepoties ar savu bērnu, pateikt to, kas priecē viņas sirdi.
Vai es esmu gatava pieņemt to visu?? Arī taču nē!! Tikai saprotu, ka var jau aizsiet acis, aizspiest ausis, un izlikties, ka viss ir uz "urrā!"- smuki un pareizi. Jā, arī mani nesaista, un tas vēl ir maigi teikts, skati, kur maigojas divi vīrieši vai sievietes un tml. Bet tas, ko cenšos saprast un iemācīties, ka cilvēki patiešām IR dažādi; un ka NEVIENS!!, ja to, savu dažādību, par varītēm negrūž acīs citiem, neviens ar to nav ne labāks, ne sliktāks.
Bez tam- mēs neviens, nekad nevaram zināt, kādās šķērēs varam tikt kādreiz ielikti paši!! Un es to es nesaku tikai par konkr.situāc., bet- vsp. Par citu tiesāšanu, nezinot būtībā- neko.
Pieņemt var, samierināties, māte vienmēr mīlēs savu bērnu, bet vai ir par ko priecāties....Smags gadījums.
alu vinu snabiti koniti un percovku
nedzer tkai alu,tad būsi gudrāks un arī krāniņš stāvēs...
nehrena nesapratu kurs te ir tas iekseji baghatais cilveks...sapratu tikai vienu...viens no jums cetriem...nedzers kadus paris menesus...jo dzert vins neatmeta sevis del...
Manuprāt, māte justos nelaimīga, ja kāda sieviete atnestu viņai bērnu, pateikdama, ka tas no viņas dēla... Zinot, ka dēls gejs, viņa saprot, ka vīrietis bērnu neizkakās, tāpēc
lai-tik ciešās, kā patīk.
zinu ,daudziem esmu skabargā nu vienā vietā
Mīlēt,ir saseržtīta tēma... ,nu kas kuram,bet pret sievieti ir jābūt mīlestībai,uzticībai,cieņaiun jādod ko viņa vēlas ..
man arī prieks par lojalajiem
Labi teikts, Sandi!
hmmmmm, Latvijas konservatīvai sabiedrībai, pie kuras piederu arī es, nav viegli saprast šo stāstu, bet pat par sevi saprotams ir mātes stāsts un prieks......
es noteikti piederu pie tiem kuri saka- es nejautāju kas tu esi, tu nestāsti kas tu tāds esi.....
šo formulu izmantoja ASV armijā kad ļāva dienēt gejiem......
pasaule mainās, bet es un man līdzīgiem vel nav gatavi pilnībā pieņemt to visu....