Domāju, ka ne tikai man pievērš uzmanību tie domu graudi par kuriem tajā laikā nākas domāt. Cilvēkam vispār ir raksturīgi tas, ka viņš apkārtējo pasauli uztver pēc savas pieredzes un pārdzīvotā. Būtu muļķīgi apgalvot, ka manā vecumā dzīvē nekā no tā nav bijis, nu neticēsiet tam.
Tad par to ko vēlamies – te gribas iemest akmeni sieviešu lauciņā. Uh kā sakaitināšu daiļo dzimumu. Te runa būs par to ko esmu dzirdējis, redz mums esot jāpierāda, ka viņa mums ir vajadzīga, jāpievērš uzmanība, jāaplido, jāiekaro…. Bet viņas uzskata par labo toni, neatbildēt, izlikties ka neko nevēlas, neko neteikt kaut kājas krustām un ciešas līdz pēdējam… Mums ir jāuzmin ko viņas vēlas, jānolasa domas no acīm un ja nespēj, esi losis. Nu tad jau nav īstais, ja nespēj manas domas nolasīt, un jā, vēl jāpārbauda vai būs uzticīgs, skaisti.
Bet vai neesat padomājušas ka arī mums gribas zināt ka mēs esam vajadzīgi? Un vai nebūtu vienkāršāk ja mēs zinātu ko vēlaties, jums tad vis būtu! Labi, nevajag pie sienas likt plakātu ar lieliem burtiem. Bet mājienus tad drīkst dot, bet nepārprotamus.
Bet ja vieglāk ir klusēt, ar visu samierināties izsakot kroņa frāzi – vis jau ir labi. Man to dzirdot uzmetas zosāda, da nekas nav labi un būt nevar kamēr cilvēki nesāk sarunāties un abiem saprotamā valodā.
Labāk jau ir samierināties un pateikt – vis jau ir labi….
Keywords: trādi rīdi0
Viss jau nu smuki lasās, bet DZĪVĒ viss ir savādāk. Pacenties kādam dvēsli uz paplāts nolikt, da šis tai blakus čupiņu nokrāmēs. Nu neesam ( ne vīrieši/ sievietes )tik balti un pūkaini. Attiecībās zaudē un cieš tas, kurš vairāk mīl, protams ar retiem izņēmumiem.
katrs brīdis ir šābrīža labākais variants...tā bijis vienmēr manā dzīvē-nekas cilvēcisks man nav svešs...kāda meli mani nesaista...bet-atbrīvo!
...un es nesaprotu tos pārgudros viltībā...vīriešus...kuri iedomājas sevi mazuļa vietā, kuram viss ir piedodams!.../mazulis nekad netēlo/
Skumji ja ir priekštats ka var būt labi ja iegūst to ko vēlas tikai viens. Patiesi labi var būt tikai tad , ja to ko vēlas iegūst abi, nu tā es domāju.
a, kur un , kam būs labi, ja visi iegūs to ko vēlas ... stulbums
Atbilde ir bloga virsrakstā !
Nu kas būs sieviete bez sava niķīša, bez kaprīzītes? Dzīvē pazudīs visa jautrība. Protams, ka jāapzinās visam robežas, vai jānotur vis robežās un tā jau ir māksla.
Radziņu apzāģēšanu labāk veikt agrīnajā periodā , kad tie nobriest , process kļūst bīstams !
Manis pēc lai jau niķojas, bet tad kad jau esam kopā! Tas padara dzīvi interesantāku un pat ir patīkami šis kaprīzes apmierināt, ja to dara koķetīgi.
Katra princese nāk komplektā ar saviem niķīšiem !