Lakstīgalas pogo. Tās vēl nav apresnējušas, spēj pogot. Cēls, pat karalisks ir gulbis. Apskatāms. Lakstīgalas dzirdamas. Tie aktīvie un cēlie gulbji laikam visi apsisti. Palicis tik žēlums. Ja veikalā, viena iepērkoties saka - tas puķkāposts viens maksā 5 eiro, neņemšu, es negribu to tantuku nogalināt. Tantukam jau nav Latvenergo Gulbja alga, tik pensija. Tā politika, ka pieļauj visu šo algu, cenu pastāvēšanu, laikam ir sagājusi sviestā. To sviestu arī ēd tik paši politikāņi. Vesela partijas konference veltīta tam, kā gūt lielāku sabiedrības uzmanību. Sprieda. Bet sabiedrība redz, kas notiek. Konference galīgi neradīs uzmanību partijai. Ja es agrāk nebūtu pietiekami turīga, tad tagad noteikti iztiktu bez palagiem un segas pārvalkiem, dvieļiem. Jaunus var nopirkt no invalīda pensijas? Un tantuks lai iztiek bez puķkāposta.
Cēlais, karaliskai gulbis laikam pieradinājies, ka to groza, kā kuram ienāk prātā. Nav ko nosist. Pakļāvīgos pat nesist. Jāiztiek ar lakstīgalas skaistajām dziesmām