Robčik, Tu jau zini, ka Tu mani vnm smīdini!!!    un tas man patīk- ļoti!!!  
Tik forši esi noreklamējis savu camel active, ka vnk- nu forši!!!!    Es jau arī būtu tgd pievienojusi savas mugursomas bildi, tāds iekāriens uznāca to izdarīt!!!... bet- man jau tā soma mājās, protams; te- esmu aizlienējusi, un tas jau nav tas... Manējā mugursoma ir manas Mazās bijusī skolas mugursoma- sašūta no ādas gabaliņiem, visāda tumši-brūnuma, šausmīgi izturīga, bet pats zīmīgākais- tā ir personiska, ļoti!!, jo tur virsū viņas iniciāļi, no sudraba, lai... un kur tik neesmu ar šo somu izbraukusies, ar riteni, protams!!! ... rakstīju tgd, un tik forši bija to atcerēties...  

Man jau ļoti patīk, Andi, Tavs domugājiens, sen esmu te nofiksējusi, ka esi gudrs Puisis, un tai pat laikā- ar elastīgu domāšanu un savu humoriņu..    nu patīk man tāds salikums, vnk- patīk!!  
Patīk, ka tik forši esi nodalījis problēmas un "problēmas"... jo tā jau arī tas ira!! bieži cepamies, taisām problēmas tur, kur galīgi nav- par ko... es jau nu noteikti to pieprotu ne slikti!!   .. arī paņemt tās ragutiņas vasarā.. smejies vai raudi, bet- nu tā ir!!   / .. bet man ir alibī- es patiešām cenšos nolikt sevi vietā, kad atkal tās ragutiņas, kad saule spīd!!    ..

... tā jau, Ieviņ, tad sanāk gan..  

Mugursoma saucas-Dzīve!

Vai būtu vieglāk , ja mugursomās saliktu ķieģeļus ?  

haizivim mugursoma nav vajadziga...

   Tukšai galvai, tukša soma. Es saprotu,ka cilvēks nāk pasaulē ar pilnīgi tukšu somu, bet to somu piepila dzīve, Jo vairāk mācis, jo saproti,ka zini ļoti maz un soma kļūst smagāka, jo vairāk strādā jo saproti,ka par maz un tikai ,kad soma ir riktīgi smaga, saproti ka visu paveikt nav iespējams, bet censties ir vērts. Vienalga, kā tā soma rodas, galvenais, katāda ir cilvēka galvā.  

ja kas...pilnigi tuksu...

nu nezinu kadu jums dievs ir devis mugursomu...personigi man camel active...loti... loti viegla un izturiga....

Man gan vairāk tīk domāt, ka tie ir veicamie uzdevumi   kas tašiņā tiek doti līdz. Un tad tos nu varam nest pār plecu vai vasarā vilkt ragutiņās, ziemu ratiņos   , var arī otrādāk   .
Problēmas un "problēmas" rodas veicot, risinot uzdevumus, un tad nu risinājumu sekas kraujam mugursomā un stiepjam   pa dzīvi, vai velkam   ragutiņās akurāt blakus vēl nepaveiktajam  

  Tavs pieņēmums interesants, Ārij!!- lika man pasmaidīt..    Par to vien Tev paldies!! :).. un par cik Tu, cik sapratu- tajā bildītē, kas te, plunčājies starp ledus gabaliem, tad vrb Tev tomēr sanāks:
... viņi dzīvoja ilgi un laimīgi...  

Var jau, Sardziņ, tulkot tā, kā Tu to uzrakstīji, lai nu tā būtu!! Es sacīto saprotu savādāk- katra lieta /man vsp nepatīk tas v. "problēma"; vnk teicienā tas lietots/, ar kuru mums jātiek galā, no tā, ka nupat sakostiem zobiem un nikni uz visu pasauli, no tā jau nekļūs ne vieglāka, ne jaukāka.. Es, protams, nerunāju par letālām lietām, bet gan par tām, kuras- vsm cenšoties!!- darīt viegli, tomēr kļūst caur to daudz savādākas. Vai man vnm tā sanāk?? Protams, ka- nē!! Bet- es vēlos, lai sanāktu!! Un to pašu vēlēju arī Jums!!  

Kurzemniecīt-
vai tas ir iesmējiens, vai- smaidiņš, kā nu vēlies Tu pati!!, bet- par puķīti- paldies!!  

Izeju no pieņēmuma, ka katrs dzīvo tik ilgi, kamēr atrisina visas problēmas, tb., kamēr mugursoma tukša. Izdevīgāk laikam nesteigties ar risinājumiem, nest vai vilkt pamazītēm, ka nu katram labpatīk.  
... un viņi dzīvoja ilgi un mokoši...  

Gudrais stumj ratinjos, darba ruukjis ness uz muguras, taa tas bijis vienmeer. Piekriitu, lai viesiem gudriiba!