Nu jā, skumji. Zeme, uz kuras viņi auga, kādam  tagad pieder... Un viņš  rīkojas pēc saviem ieskatiem un izdevīguma, neko darīt.
Un nevaram  mēs pasargāt pat  paša  kādreiz iestādīto, tā nu tas ir.
Jebkura cirsma pazīstamā apkārtnē kaut ko mūsos sāpina, laupa ko būtisku. Varbūt tos gadiem ierastos, aizvērtām acīm saklausāmos vējus koku zaros, un  kopīgi gaidītos pavasarus, putnu balsis un paša soļu atbalsi...
Stulbi zāģēt lapukokus vasarā... Būtu vismaz pagaidījuši ziemu.  Lai iemieg...ar cerībām.
Nebēdājies! Mums taču būs vēl daudz jaunu vasaru.   Un augs jauni koki, lai arī citi.

Koki bija skaisti,ziedoši,vēju neaizlauzti.

..pat kritušus-nosprāgušus lopus pārdot nedrīkst!

tāds liktenis ja tev necēlās zāģītis...vējš nolauza...bet-vai postījumus var piesavināties?...tu taisies tos pārdot...ko neesi zāģējis?

Es neraudu .
Jo esmu daudz stādījusi .
Runa ir par ko citu.

Ko raudāt?Atpakaļ nedabūsi.Rādi piemēru - stādi jaunu!Nevienmēr sējējs ir ražas vācējs.

Skumji...jā.Taču cerams,  ka tomēr iestādīs .. Iespējams, ka koki bija veci un tos vajadzēja nozāģēt,(redzams, ka stumbrī sāk bojāties koksnē)un cik redzams bildē, tie atradas pie ceļa. Starp citu lai nocirst kaut vienu koku ir vajadzīga atļauja atbilstošās instancēs. Pie manas darba iestādes ir arī aleja un bija tā, kad divi koki sāka kalt, bija pieņemts lēmums, ka jānozāģē. Tika piezvanīts uz Vides aizsardzības biroju (vai kā tur pareizi sauc -precīzi momentā nepateikšu). Atbrauca komisija, novērtēja situāciju, un atļāvā nozāģēt. Vietā iestādījām 2 ozolus. Lai aug. Tā parasti notiek pēc likuma. Bet zināmi, protams, gadījumi, kad notiek visādi..

To jau var nosaukt par vandalismu.Tajau tik daudz postu dara dabaij.Tagad jau galvenais visiem ir finansu iegusana.Nevis logiska domasana.Ko mes atstasim pec sevis berniem,un mazberniem.Parto neviens nevelas domat.Galvenais lai vinam butu labi.