var nožēlot savus Ieguldījumus bezcerīgā Avantūrā, kura nesniedz rezultātus...jo-nebija īstie sabiedrotie... bet nožēlot savas Idejas-nekad!

par neizdarito vismaz neliek cietuma

Lakak nozelot izdarito neka nozelot neizdarito.

neka tur slikta nav, sarunaties ar sevi vai Dievu, citiem to neredzot, jo ipashi

ko

dod sev padomus...kurs tad esi tu ku...um kam tu dod padomus

a kapec tu sarunajies pats ar sevi....ja tu esi viens...ko

pats sev arsts un padomdevejs un man nevienu citu nevajag .

     nozimigs faktors ir arī vecums, kad tiek radita mele.... vai ta ir bebisa nekontroleta darbiba vai jau lielaka berna apzinati veikta darbiba, medot cilvēkus.........
jebkura gadijumaq iesaku doties pie arsta uz konsultāciju.....

Labi pateikts, Konstance

Nožēlot izdarīto ir stulbi , jo mainīt neko vairs nevar .   Nožēlot neizdarīto vēl dumāk , jo nākas atzīt savu gļēvulību , kura pārspēja Jūsu tieksmi atļauties būt ,,samaitātam,, !   Nožēlošana ir nožēlojama padarīšana .

ja, muzikas gaume man jau vairak ka indietim, kaut viniem nav metals, bet bez vinu muzikas ari nevar, tapat ka visa pareja

Pasauli mainīt nav mūsu spēkos, tur ir savs ritms, savas ticības,
izvēlies vienu mērķi, nospraud kursu, ieslēdz mūziku kura pie sirds,
iespējas šinī gadsimtā ir daudz, ja nevari atrast pats,
ņem no kāda piemēru, un uz priekšu, bez sliktām domām ka tev neizdosies,
tici sev, un viss būs labi

tapec atliek tikai viens, iznicinat sapju celoni

Mums katram,ir kāda sāpe, bet tā ir jāpārvar, ja nolīdīsim vientulībā,
kaktiņā raudāt, tā var turpināties visu mūžu,
un problēma paliks neatrisināta

viss viena. gan savas, gan tas, kas pasaule notiek un, ka nespeju savu celju atrast

Bet kur ir tā sāpe,par ko sāpes,
par neizdarīto vai ko gribas izdarīt?

bet tad sapes vel vairak?