Man vnk sagribējās uzrakstīt. Ne salikt bildes vai mūzikas video, ne gudru cilvēku izteikumus- vsp neko, tādā garā.
Par savas nesvarīgās personas šī brīža ne-svarīgajām domām un izjūtām.
Cilvēki vēlas satikties. Cilvēkiem ir iespējas satikties ar Tiem, ar kuriem vēlas. Un tai pat laikā- cilvēki ir nežēlīgi noguruši. No darba. No visām tām sadzīves lietām, kas tiek piespēlētas un piespēlētas.. Lai normāli dzīvotu, nē, lai vsp tiktu ar visu galā, strādā daudz. Bieži- arī brīvdienās. Un tad, kad beidzot iekrīt brīvs laiciņš, nav vnk vairs spēka tam, ko vēlas. Nav pat vairs spēka- satikties. Vienīgā vēlēšanās- izgulēties un laiciņu- nedarīt- neko..
Un- vai tas nav skumji, pat ļoti??
Mēs esam te, zem Debesīm šīm, mēs ilgojamies kopā pavadītā laika, mēs ilgojamies- tuvības, un tai pat laikā- ikdiena, kura izdzen, dara savu.. Un smilšu pulkstenis tikmēr- lēnām iztek..
Nepiesieniet man, lūdzu!, atkal pesimismu vai vēl nez ko! Gana cerīgi skatos uz visu. Tikai... ir tā, kā uzrakstīju. Daudziem.
Keywords: es tā vēlējos palikt Mājās0
Par visiem 100% piekrītu Alisei!
No visa, ko ir rakstījusi Ingrida, nācis no Viņas, pat ja ari kādam licies kas nepieņemams Viņas blogos vai komentāros. Viņa, amigos, ir Personība! To es apgalvoju, jo zinu to. Šeit Viņa ir tāda kāda ir. Īsta.
Jo sačakarēja otram dzīvi,tagad staigātu pa Ņjujorku armijas formā,lai jau izdodas...atraitnis
Jo Apple nekad nav veicis personu datu nopludināšanu,pēc ASV likumdošanas normām Eiropā.Atraitnis
Ingridiņ,Tu izteici visu to, kā tas reāli ir dzīvē! Tu esi viena no patiesākajām...!!!! ...jo, tik daudz cilvēku spēlē teātri, kurš tā ir pieriebies!
Labi. Netracināšu puisi Norvēģijā, netracināšu- sevi.
Domāšu par reālām lietām, iespējamām- te.
Paldies, ka Tu parunājies ar mani!! Paldies par Tevis ievietoto dziesmu!!
Manā dzīvē ir Cilvēki, kurus cienu- gadiem. Tie vnm nav bijuši brīvi, bet- zinot- kas un kā- cienu un uzticos/ticu ik vārdam. Un- zini??, kad domājos- pazaudējusi šo saikni, manā dzīvē ienāca baigais tukšums; kaut- ne es viņam, ne viņš- man.Mūs sien kkas, ko nevar tā vnk- saraut/pārraut. Jā, un es zinu, ka tad, kad satiksimies, tas būs kkas līdz galam īsts, it visā. Kā vienmēr. Un es jūtu- satiksimies- drīz.
Vai visi, spēlējot uz Tevi, pārzin ik taustiņu??
Un tāpēc- man tas ir sava ziņā- pat svēts.
.... un- nonācu pie tā paša- savā blogā- paustā: Draugs, ar kuru parakstījos, uzreiz to neizpausdams, tgd- Norvēģijā.....
Nu pasaki man??? Kā lai cilvēki normāli veido dzīves, ja viens- Anglijā, otrs- Zviedrijā, trešs- Norvēģijā... Un- es pati??- tirinos domās: palikt vai braukt??.... vai tā ir normāla dzīvošana??? Nu taču, ka- nē!!! Un tad, kad beidzot!!!! esmu sapratusi, ka vēlos ko paliekošu un īstu, tad.... atkal ceļi aizved- ne tur...
Cieņa ir novērot un pieņemt. Pieņemt tādu, kāds ir! Angliski ir respect un regard, kas tulkojumā nozīmē - cieņa, uzmanība, attiecība, viedoklis, vērtība, vērība, attieksme, vērīgs skatiens. Visprecīzāk, manuprāt', cieņu skaidro franču vārds le respect, kas tulkojumā nozīmē - novērot, skatīties, apsvērt, izvērtēt, ņemt vērā, pieņemt un, protams, rezultātā cieņa.
Vnk pieņem cilvēku vai nepieņem! Man tādu skaidrojumu deva viens 11 g.v. korejiešu puika un man tas patīk... es šo skaidrojumu pieņēmu...
Vrb uzrakstītu jēdzīgāk, kaut- doma jau tā pati!!- bet patreiz sarakstos, vienlaicīgi, ar draugu, pasen, nesatiktu..
Tas, ka es, acīm kaut vai aizsietām, zinu, ka sekojot Cilvēkam- TAM!!!- nonākšu tur, kur vajag.
Cieņa ir grūti formulējams jēdziens; es- uzrakstīju to pirmo, kas iešābvās galvā- manā :)
Kas, tavu prā'?
Jā. Zinu. Bez domāšanas.
Vai zini, kas ir cieņa? /bez domāšanas /
Vēlējos bez video, bet- teksts šajā- tiešāk par tiešu:
....................................................
.... mājās.. mājās.. mājās.. mājās....
Manis Nav.
Man uznāca kaut kāda baigā nostaļģija, kad palika- 40. Tgd?? Nē, galīgi!!! Es pat nezinu- kā tas viss un- kāpēc??- bet tieši tad, kad neskaitījos vairs jauniņa, manā dzīvē sakās visādas pārmaiņas, jaunas; tai skaitā- tās, par kurām runāt- neklājas.
Un- viennozīmīgi!!- esmu sapratusi vienu- ne jau ciparos nozīme, bet- cilvēkā, kā tādā.
Un vēl- kopš man vien zināma laika- cenšos neatstāt nevienu labu vārdu- nepasacītu: Paldies Tev par izpratni!!! Par to, ka nenosodi, nezinot- visu stāstu!!!!
Tad plānās pankūkas
Pīrāgi man liekās pārāk sarežģīti un daudz laika paņems
Labi, tad cep pīrāgus
.... un pankūku maliņas vairs nebūs plānas un kraukšķīgas
Formiņas var izmainīt pankūku garšas īpatnības ... sevišķi tās no plastmasas