Keywords: dzīve38617
bij man reiz divas studentes, kuras atbrauca kleitas šūdināt...tikmēr manus darbus apdarīšot... nu labi!!! sūtīju norakt kartupeļus... paēdīs pie reizes...bet-raža bij tik maza, ka nenobrīnīties-tās izrāva lakstu-cik pie tā karājās-tik raža!...nu nē-jārokas kā mežacūkām-tā jāmeklē tupenīši!...aiiii-rokām pa zemi???!!!-jā-jā jā!
nemocīju LLA studentes-viņas tikai mācās...teoriju guva
Jūs mani tur nedabūsiet...ni, ni...
Cik ta vairs līdz Jāņiem, paskries ka nemanīs
Vagā esmu sākoties pavasarim Zemīte dod spēku! Izskatās, ka pilsētniece iedzīta laukos ...
Tapat kā āboli,,vēl nav gatavi kad sapujuši krit no koka nost,
Vasara tā īsti nemaz nebija atnākusi un nu jau ir prom,,
Vasara .... vai tad viņa vispār bija ... kaut kā neatceros
Neapskauzami-nevelotos lauku darbinus stradat.Nu kas atiecas uz vagam-man iestaigatie celini,norita,pecpusdien.
Es nevaru neko rakt,ne vagu nekā,pat lapstu rokas nevaru ņemt,
To man visu atnem suns,un tad vel ar ķepām vagas izrok un kartupelus aizstiep,
ari vecs zirgs var rakt dzili un nedaudz pabojat vagu......